Latvijā strādājošie Vācijas uzņēmēji par Ukrainas konfliktu bažīgāki nekā Igaunijā un Lietuvā
Jau gadu pēc Ukrainas krīzes sākšanās un no tās izrietošajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem ir manāmas pirmās ekonomiskās sekas. Tādējādi šī gada AHK konjunktūras aptaujā uzņēmēji tika iztaujāti par to, kā šie ierobežojumi tieši ietekmē uzņēmējdarbību katrā no valstīm. Šis jautājums ir kā papildinājums AHK aptaujai par Ukrainas krīzi, kas tika veikta 2014.gada jūnijā starp kameras biedriem.
Salīdzinot ar 2014.gada februāra optimistiskajām konjunktūras prognozēm, 2014.gada jūnijā uzņēmēju optimisms jau bija nedaudz norimis. Viena trešdaļa aptaujāto visās trīs Baltijas valstīs 2014.gada vasarā pauda bažas par ekonomikas pasliktināšanos.
Par spīti pašreizējās ekonomiskās situācijas pozitīvajam novērtējumam šīs bažas Latvijā 2015.gada februārī joprojām ir manāmas, turpretī Igaunijā un Lietuvā šīs bažas tik lielā mērā nav saskatāmas. Arvien mazāk uzņēmēju šajās valstīs sagaida pašreizējās situācijas pasliktināšanos, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērtējums paliek tikpat augsts.
Lai arī šķiet, ka krīze pašreizējo situāciju lielā mērā nav skārusi, Igaunijā un Lietuvā gandrīz 30% aptaujāto un Latvijā pat katrs otrais no aptaujātajiem tomēr uzskata, ka Krievijas noteiktās sankcijas un embargo tieši ietekmē viņu uzņēmējdarbību. Igaunijā tikai neliela daļa uzņēmēju ir darījumu attiecībās ar Krieviju, tādējādi arī puse no aptaujātajiem uzņēmumiem neizjūt nekādas sekas no Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem vai arī tās nemaz nesagaida.
Savukārt Lietuvai un Latvijai pēc aptaujas rezultātiem Krievijas tirgus ir daudz nozīmīgāks. Lietuvā 28% aptaujāto uzņēmēju jau izjūt sekas no Krievijas ierobežojumiem un 32% prognozē, ka nākotnē tās varētu rasties. Latvijā pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir skārusi vai arī tuvākā nākotnē skars pat 70% aktīvo vācu uzņēmumu. Sekas ir manāmas visās nozarēs. Uzņēmēji uzskaita tādas problēmas kā apgrozījuma samazinājums, pieprasījuma samazināšanās no Krievijas, kā arī nerealizēti projekti. Liela problēma no uzņēmēju skatupunkta ir arī ierobežojumi preču pārvadāšanā. Savukārt tūrisma nozarē ir manāms Krievijas tūristu skaita samazinājums.
Tiesa, uzņēmumu tālāko savas nozares situācijas attīstības perspektīvu Ukrainas krīze nav negatīvi ietekmējusi. Tā 18% respondentu Igaunijā un 16% Latvijā sagaida situācijas uzlabošanos. Savukārt Lietuvā situācija izskatās vēl optimistiskāk - 36% respondentu sagaida situācijas uzlabošanos. Tomēr arī Lietuvā optimistu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz samazinājies.
Tāpat arī to aptaujāto skaits Igaunijā un Lietuvā, kuri sagaida situācijas pasliktināšanos nozarē, nav mainījies. Tādējādi var secināt, ka sankciju ietekmē šis gads šajās valstīs nebūs īpaši veiksmīgs, bet arī ne slikts. Situāciju pilnīgi pretēji vērtē uzņēmēji Latvijā, kur ceturtā daļa aptaujāto, kas ir uz pusi vairāk nekā 2014.gadā, rēķinās ar situācijas pasliktināšanos savā nozarē.
Kopumā aptaujā piedalījās 135 vācu uzņēmumi, kuri darbojas Baltijas valstīs. Tika aptaujāti 28 uzņēmumi Igaunijā, 48 - Latvijā un 59 - Lietuvā.
Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā konjunktūras aptauju veic kopš 2004.gada.
Uz sarakstu
