Latvijā no nākamā gada būs eiro - papildināts plkst.16.55
Papildināta visa ziņa
Finanšu ministrs Andris Vilks izsaka pateicību visiem, kuri ieguldīja milzīgu darbu eiro ieviešanai, kā arī ikkatram, kurš atbalstīja šo mērķi un tam ticēja.
"Pēc ilga un ļoti vērienīga darba Latvijas vēsturē ir noticis nozīmīgs pagrieziens Eiropas Savienības tālākā integrācijā. Pēc ECOFIN atbalsta var viennozīmīgi teikt, ka Latvijai ir dota ceļazīme uz ekonomisko stabilitāti, drošību un sadarbību, kur Latvija nu ir pilnvērtīga un daudz ietekmīgāka partnere Eiropas Savienības valstu vidū," norāda Vilks.
"No iestāšanās eirozonā iegūs visa sabiedrība, jo ekonomiskā izaugsme ilgtermiņā arvien palielināsies. Lata kurss pret eiro nemainīsies un saglabāsies kā līdz šim 0,702804 pret vienu eiro. Vēlos uzsvērt, ka eiro ieviešana nav jāsaprot kā tikai banknošu nomaiņa, jo tas ir garants lielākai labklājībai ikvienam Latvijas iedzīvotājam," uzsver ministrs.
Vilks arī uzsver, ka 2014.gada 1.janvāris kļūs par pagrieziena punktu Latvijas vēsturē. "2014 gada 1.janvāris kļūs par pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, atspoguļojot ilgu un izaicinājumiem pilnu ekonomikas un monetārās integrācijas procesu, kas devis iespēju Latvijai pievienoties eirozonai. Dalība eirozonā zināmā mērā noslēgs ceļojumu, kas sācies 1991.gadā. Šī ceļojuma laikā bija kāpumi un kritumi, kas ļāva mums gūt daudzas mācības un skaidri apzināt stingru fiskālo un strukturālo pamatu, kā arī nerimstošu reformu svarīgumu ekonomiskās konverģences ilgtspējas sasniegšanai un saglabāšanai,"Eiro svētku uzrunā sacīja ministrs Andris Vilks.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijā ir pārliecība par eirozonas nākotni, tāpēc mēs saglabāsim līdz šim sasniegtos ieguvumus un nodrošināsim, ka makroekonomiskie apstākļi veicina ilgtspējīgu ekonomisko konverģenci. Galvenais līdzeklis ir plašs politikas ietvars, kas satur fiskālo politiku, kura pastāvīgi pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam un Fiskālajam līgumam, mūsu strukturālo reformu plāna turpināšanu un turpmāko finanšu sektora politiku stiprināšanu. Skatoties nākotnē, Latvija pilnībā atbalsta arī Lietuvas saistības pievienoties eirozonai 2015.gadā.
"Eiro panākumi ir atkarīgi no tā, vai visas eirozonas valstis nopietni pilda pienākumus, kas ir arī cieši saistīti ar ievērojamiem ieguvumiem, ko sniedz dalība eirozonā. Esmu pārliecināts, ka Latvija kā jaunākā "eirozonas ģimenes" locekle veicinās spēcīga un efektīva pārvaldības ietvara veidošanu gan ES, gan eirozonas līmenī," norādīja finanšu ministrs.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, komentējot ES finanšu ministru izšķirošo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā norāda, ka pēc eiro ieviešanas valdības mērķi kļūs mazāk redzami, bet ne mazāk svarīgi. "Turpmāk visi valdības spēki jāvelta valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Lai augtu iedzīvotāju labklājība, ir jāveic uzlabojumi izglītības un tieslietu sistēmās, kā arī jāsamazina enerģijas cenas," pēc ES finanšu ministru lēmuma paziņošanas teica deputāts.
"Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā noslēdzas nozīmīgs posms - mūsu valsts atgriešanās Eiropā. Tas ir bijis vairāk nekā 20 gadu garš ceļš, kurš sākās līdz ar neatkarības atgūšanu un turpinājās ar pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO," viņš saka.
Kariņš atgādina, ka gan Eiropas Komisijas un Centrālās bankas ziņojums, gan Eiropas Parlamenta ziņojums par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, liecina, ka esam uz pareizā ceļa. "Tagad droši varam teikt, ka Latvijas tautsaimniecības pamati ir stabili. Ir jāturpina uz tiem būvēt tā, lai augtu iedzīvotāju labklājība," teica Kariņš.
Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē komisija priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica otrdien uzsvēra, ka ES ECOFI) lēmumam par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai ir ne tikai liela politiska un ekonomiska nozīme, tam ir arī trešā dimensija, kas rosina sabiedrībai vairāk skaidrot eiro ieviešanas gaitu
Komisijas deputāti otrdien uzreiz pēc ES dalībvalstu finanšu ministru lēmuma aicināt Latviju pievienoties eirozonai tikās ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru un Finanšu ministrijas Eiro biroja vadītāju Arinu Andreičiku.
Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību uz ECOFIN lēmuma lielo politisko nozīmi, jo līdz ar dalību eirozonā Latvija ir pilnībā integrējusies ES un var pilntiesīgi pārstāvēt savas intereses visos ES politikas līmeņos. "Otra šī lēmuma dimensija ir iespēja tālākai Latvijas ekonomikas izaugsmei, turpinot iesāktās reformas un radot drošu uzņēmējdarbības vidi, un palielinot iedzīvotāju labklājību," norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
"Visbeidzot trešā šī lēmuma dimensija ir nepieciešamība daudz aktīvāk skaidrot sabiedrībai gan pašu eiro ieviešanas procesu, gan ieguvumus, ko ikviens iedzīvotājs iegūs no eiro ieviešanas Latvijā. Es ceru, ka šis lēmums palīdzēs mūsu sabiedrībai kļūt eiropeiskākai, kliedēs nepamatotus mītus un ļaus Eiropas Savienību vairāk redzēt kā iespēju, nevis tai tikai piedēvēt negatīvo un vainot pašu radītās problēmās," uzsver Kalniņa-Lukaševica.
ECOFIN padomes sanāksmē lēma arī par to, ka lata kurss pret eiro paliks nemainīgs, proti 0,702804 lati ir vienlīdzīgs vienam eiro.
2003.gada 20 septembra referendumā Latvijas tauta, nobalsojot par Latvijas pievienošanos ES, vienlaikus izteica atbalstu arī eiro ieviešanai Latvijā. Iestāšanās līgums Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz eiro ieviešanu, tiklīdz ir izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi - Māstrihtas kritēriji. Tā tiek īstenota dalībvalstu ekonomiskās integrācijas augstākā pakāpe ES. Latvijā eiro ieviesīs 2014.gada 1.janvārī.
Uz sarakstu
