Latvija jau šogad varēs īstenot ES fondu finansētās programmas
"Tagad Latvija gaida atbildi no Eiropas Komisijas (EK) par savu tālāko programmu īstenošanu," atzīmēja ministrs. "Ar prezidentu arī pārrunājām tās lietas, ko EK gaida no mums un ko arī paši gaidām no sevis - tās saistītas ar izglītības sistēmas kvalitāti, izglītības un pētniecības sasaisti, uzņēmējdarbību."
Vilks pauda, ka ar prezidentu pārrunāts arī darāmais vides jomā. "Prezidents apliecināja, ka viņam ir tuvākā laikā paredzētas tikšanās ar ministriem, lai gūtu lielāku pārliecību par jauno ministru spēju precīzāk un pamatotāk prezentēt savu jomu vīziju. Svarīgi, kā nozares attīstīsies turpmāk. Pārsvarā tas attiecas uz izglītību, reģionālo attīstību, vidi, enerģētiku," minēja politiķis.
Viņš arī izteica gandarījumu, ka beidzot Latvija pirmo reizi nacionālo attīstības plānu savieno ar Eiropas finansējumu. "Tas dos iespēju veiksmīgāk noteikt, cik efektīvi ir šie ieguldījumi," norādīja Vilks. Ministrs arī uzteica veikto sadarbību ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, strādājot pie ES fondu piesaistes.
Runājot par pensiju indeksāciju, ministrs apliecināja, ka tā notiks, tomēr pagaidām nevajadzētu runāt par konkrētiem apjomiem un uzņemties papildu saistības. "Nevajadzētu uzņemties papildu solījumus, bet labā ziņa ir tā, ka dzīve iet uz priekšu un valsts attīstās, un var aizvien vairāk novirzīt līdzekļus dažādām jomām, tostarp algu, pensiju un pabalstu palielinājumam," sacīja Vilks.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas pieeju ES fondu apgūšanā, taču uzsvēris, ka ne mazāk svarīga šajā ziņā ir jauna pašvaldību izlīdzināšanas fonda modeļa - likumdošanas - izstrāde, ko nepaveica iepriekšējā valdība, bet kas noteikti jāpaveic šai valdībai, nosakot atbildīgo ministriju.
2013.gada 17.decembrī Ministru kabinets apstiprināja partnerības līguma projektu, kas ietver ar ES fondu investīcijām sasniedzamos mērķus un finansējuma sadalījumu, kā arī šī gada 11.februārī Ministru kabinetā apstiprinātā 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".
Gan prezidents, gan ministrs bija vienisprātis, ka gan partnerības līgumam, gan darbības programmai "Izaugsme un nodarbinātība" ir jānodrošina tādus ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā, lai radītu izaugsmi un jaunas darba vietas, pēc iespējas efektīvāk izmantotu nodokļu maksātāju naudu un nodrošinātu EK rekomendāciju īstenošanu. Nepilnīga EK rekomendāciju īstenošana var kļūt par kavēkli darbības programmas paātrinātai apstiprināšanai, atsevišķos gadījumos ierobežojot līdzekļu izmaksu Latvijai.
Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka Latvijai tika izteiktas septiņas EK rekomendācijas, no kurām visgrūtāk veicas ar augstākās izglītības reformu īstenošanu, zinātnes un inovāciju infrastruktūras attīstību. Prezidents piebilda, ka reformas izglītībā joprojām ir izšķirīgi nozīmīgas Latvijas tālākai attīstībai kopumā, uzsverot, ka vietumis Latvijā pašas skolas ir bijušas daudz progresīvākas par izglītības resoru reformu veikšanā, modernizējot savu darbību un pielāgojot to darba tirgus vajadzībām. Par to prezidents ir pārliecinājies vairākās reģionālajās vizītēs.
Ministrijas pārstāvji tāpat informēja, ka EK var apstiprināt partnerības līgumu, izmantojot paātrināto procedūru, tādējādi ļaujot pēc iespējas ātri uzsākt jaunā perioda investīcijas, lai radītu izaugsmi un jaunas darba vietas. Lai to sasniegtu, nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu darbības programmas sagatavošanu, lai pēc iespējas efektīvāk veiktu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un EK rekomendāciju īstenošanu.
Vienlaikus pastāv bažas, ka, neizpildot nosacījumus, paātrinātā procedūra var netikt piemērota. Bērziņš mudināja ministrijas pārstāvjus un visu valdību pēc iespējas vairāk iesaistīties programmas sagatavošanā, pieļaujot arī savu iesaisti sarunās ar ES amatpersonām, ja tāda būtu nepieciešama.
Finanšu ministrs prezidentam skaidroja, ka atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, pašlaik Latvijai ir daudz lielāka izpratne par procesu un arī pieredze, kas iegūta aizvadītajā periodā. Līdz ar to šobrīd trīs programmu vietā ir sagatavota viena, nav plānoti naudas apjomi izdevumiem, bet mērķi, atbilstoši kuriem tiek plānotas investīcijas saskaņā ar noteiktām prioritātēm, līdzekļu apguvē ir veidota integrēta pieeja, lai fondu ieguldījums sniegtu labumu un sasniegtu gaidīto rezultātu, paredzēta arī sabalansēta starpnozaru sadarbība, atbalstītas jomas, kur redzama nepieciešamība tālākām reformām.
Uz sarakstu
