Latvijā izkrāpti četri miljoni no ES fondu naudas
Eiropas Komisija paziņojusi, ka veidos īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šobrīd ES budžets ir aptuveni 130 miljardi eiro, un tiek lēsts, ka ik gadu tiek izkrāpti 500 miljoni eiro.
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda, ka viena no vadošajām institūcijām, kas Latvijā uzrauga lielāko naudas plūsmu no nozīmīgākajiem Eiropas fondiem, ir Finanšu ministrija (FM). Tā vada Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) administrēšanu Latvijā. No minētajiem fondiem Latvijai 2007.–2013.plānošanas periodā pieejami 4,53 miljardi eiro. 93,1% no šīs naudas jau piesaistīta projektiem, taču ministrija ir pārliecināta, ka līdz 2015.gada beigām, kad neizmantotie līdzekļi būtu jāatdod atpakaļ ES budžetā, Latvija apgūs visus pieejamos līdzekļus. Paralēli FM Zemkopības ministrija vada Eiropas Lauku fondu lauku atbalstam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda administrēšanu. Tāpat Latvijai ir pieejami līdzekļi no citām ES programmām.
2007.–2013.gada plānošanas periodā pārkāpumu ES naudas izlietojumā nav bijis daudz. Līdz šā gada jūnija beigām ES fondu (ESF, ERAF, KF) apguvē neatbilstība tika konstatēta tikai 2,1% no kopējā finansējuma. Tiesa, lai gan procentuāli pārkāpumu nav bijis daudz, skaiļi ir iespaidīgi. Proti, septiņu gadu laikā Latvijā nemākulīgi, negodīgi vai nepārdomāti tikuši iztērēti 47,8 miljoni latu no ES fondu naudas. FM arī norāda, ka bažas par apzinātu krāpšanu ir izraisījuši tikai 8% no visiem neatbilstības gadījumiem jeb projekti par kopējo summu 4 miljoni latu.
FM Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts Kaspars Valtmanis laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" uzsver, ka uz citu valstu fona Latvija izskatās labi jo, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs ES fondu līdzekļu piesavināšanās ir daudz izplatītāka. Valtmanis klāsta – ja projektā tiek konstatēti procedūras pārkāpumi, tad finansējuma saņēmējam tiek piemērota finansējuma korekcija, proti, daļa līdzekļu netiek izmaksāti vai tiek pieprasīta šo līdzekļu atdošana. Savukārt, ja ES fondu līdzekļi tiek izkrāpti, piemēram, uzņēmums iesniedz projektu par ražošanas iekārtu pirkšanu, bet reāli neplāno neko ražot un šīs iekārtas pārdod, un izbeidz savu darbību, tad seko vēršanās tiesībsargājošās iestādēs un krimināllieta par izkrāpto līdzekļu piedzīšanu.
Analizējot Finanšu ministrijas datus par aktivitātēm, kurās konstatēto neatbilstību apjoms pret pieprasīto finansējumu pārsniedz 2% līmeni, laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" secina, ka daudzas caurkritējas ir bijušas ar izglītošanu un apmācību saistītas aktivitātes. Kopumā no 34 programmām, kurās katrā neatbilstīgi tikuši iztērēti 10%, 20% un pat 40% no kopējā piešķirtā finansējuma, ir atrodama gan dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošana, gan velotūrisma produktu attīstība, tāpat arī ģimenes ārstu tīkla attīstība, ārējo tirgu apgūšana, darba drošības normatīvo aktu uzraudzība, atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās u.c.
Uz sarakstu
