Latvijā iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā
Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls) apmērā. Taču Lietuvā, saskaņā ar Lietuvas Autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25,2 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk, liecina Kultūras ministrijas (KM) sniegtie dati.
"Tik, cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā. Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā – Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori," laikrakstam "Dienas Bizness" par atšķirībām Baltijā skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis. Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņu valstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda R. Briģis. Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti 3 miljoni latu.
Kopumā šobrīd viedoklis par datu nesēju atlīdzību pēc būtības ir nepareizs, jo datu nesēju atlīdzību kā tādu vispār vajadzētu atcelt, uzsvēra SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, jo laiki ir mainījušies un arī autoru aizstāvjiem to vajadzētu saprast un apzināties. Ja visi strādātu pēc AKKA/LAA un LaIPA piekoptā aroda, tad tikpat labi arhitekti varētu pieprasīt samaksu no iedzīvotājiem, kad tie, ejot garām Gaismas pilij, uz to paskatās, piemēru iekrāso N. Bergs.
"Esošā prakse liecina tikai to, ka viņi māk parazitēt uz sabiedrības rēķina," laikrakstam "Dienas Bizness" atzīmē uzņēmējs, uzsverot, ka apvienība un biedrība cīnās tikai par savām biznesa interesēm, kas ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm. Tāpēc šādu praksi, pēc N. Berga domām, vajadzētu vispār pārtraukt un iejaukties ar attiecīgajām izmaiņām likumdošanā. Ja visa problēma ir vienas kopijas veikšana pēc legāli iegādāta CD, tad lai viņi parāda, cik ir legāli iegādāto CD apmērs, un lai, jau pērkot attiecīgo CD, tā cenā paredz to, ka pircējs var veikt vienu legālu kopiju, tādējādi atlīdzību varētu atcelt pavisam, aicina uzņēmējs.
Martā Lietuvā stājās spēkā grozījumi likumā, un šobrīd kaimiņvalstī atlīdzība jāmaksā arī par aktuāliem datu nesējiem, tostarp visiem kopējamiem aparātiem un multifunkcionālām ierīcēm, MP3 atskaņotājiem, zibatmiņām, datoriem, Blue-Ray diskiem un atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, mobilajiem telefoniem, ārējiem cietajiem diskiem, televizoriem ar ieraksta funkciju u.c. Nesēju atlīdzības tarifi noteikti atkarībā no datu nesēja, piemēram, USB medijiem un zibatmiņām ir fiksēti tarifi no 0,3 līdz 8 eiro, savukārt TV ar ieraksta funkciju, datoriem (tai skaitā planšetes datoriem) un mobilajiem telefoniem tie ir 6 eiro par vienību. Tarifa lielums noteikts atkarībā no datu nesēja atmiņas ietilpības. Savukārt Igaunijas Autoru biedrība EAU pēdējos piecus gadus ir sniegusi priekšlikumus Igaunijas izpildvaras institūcijām par nepieciešamību veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības regulējumā un saņēmusi solījumu, ka jautājums tiks atrisināts 2012. gada laikā.
Uz sarakstu
