"Latvenergo" turpinās piedāvāt fiksētu cenu līgumus
"Latvenergo" savus pakalpojumus piedāvās arī tiem klientiem, kuru šī brīža tirgotājs vairs nenodrošinās pilnvērtīgas un vispusīgas izvēles iespējas.
Darbojoties brīvā tirgus apstākļos, elektroenerģijas tirgotājiem ir jāņem vērā un jārēķinās ar iespējamiem cenu svārstību riskiem tirgū, skaidro "Latvenergo".
Jau ziņots, ka Igaunijas elektroenerģijas ražotāja "Eesti Energia" meitaskompānija "Enefit" apturējusi jaunu līgumu slēgšanu Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas pārdošanai ar fiksētu cenu.
Šāds lēmums pieņemts pēc Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru atceltās iespējas fiksēt elektroenerģijas pārrobežu pārvades izmaksas, kas rada neprognozējamus cenu riskus tirgotājiem un liek patērētājiem pārmaksāt par elektroenerģiju. Visi līdz šim noslēgtie elektroenerģijas tirdzniecības līgumi paliek spēkā, un fiksētas cenas produkta piedāvājumi tiks atjaunoti pēc pārrobežu pārvades problēmu novēršanas.
Igaunijas neapmierinātība ar situāciju elektroenerģijas tirgū izpaudās jau vasarā, kad 25.jūnijā būtiski palielinājās elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā.
Elektrības cena visās trīs Baltijas valstīs pieauga līdz 200 eiro (140,6 latiem) par megavatstundu (MWh), kamēr gada sākumā tā bija vidēji 30 līdz 40 eiro (21 līdz 28 lati) par MWh. Tajā pašā laikā elektrības cenas Somijā un Norvēģijā elektrības biržā bija attiecīgi 50 un 30 eiro (35 un 21 lats) par MWh.
Igaunija notikušajā vainoja Lietuvas un Latvijas elektroražotājus, kas izraisījuši deficītu tirgū. Vēlāk Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem pauda neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri robežai.
Lai novērstu elektrības cenu lēcienus "Nord Pool Spot" biržā Igaunijas apgabalā, Igaunija varētu atgriezties pie elektrības jaudu neatkarīgas tirdzniecības pāri Latvijas robežai, skaidroja Partss.
Šo paziņojumu kritiski vērtēja gan Latvijas, gan Lietuvas puse, uzsverot, ka problēmas rada starpsavienojumu trūkums starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Nākamajos divos gados paredzēta jaunu savienojuma līniju pabeigšana starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zviedriju, Poliju un Lietuvu, un tas būtiski samazinās cenu svārstības.
Uz sarakstu
