Kūtrim atsaucot savu kandidatūru, NSL Valsts prezidenta vēlēšanās neatbalstīs nevienu pretendentu
NSL kopsapulce bija vienojusies par Kūtra virzīšanu uz Valsts prezidenta amatu, taču frakcijas gala lēmums par to, vai oficiāli virzīt Kūtri Valsts prezidenta amatam, bija atkarīgs no paša deputāta pieņemtā lēmuma.
NSL deputāti balsos pret visiem izvirzītajiem kandidātiem. Atsevišķa situācija ir ar deputātu Ringoldu Balodi (NSL), kurš jau iepriekš paudis atbalstu Eiropas Savienības tiesneša Egila Levita kandidatūrai, taču apstākļos, kad par šo kandidātu vairs nevarēs balsot, arī Balodim būs jāizpilda frakcijas lēmums, žurnālistiem norādīja Sudraba.
Viņa skaidroja, ka partijai nav pieņemams koalīcijas pārstāvju paustais viedoklis nepieļaut, ka koalīcijas izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts tiek ievēlēts ar opozīcijas balsīm. Tāpēc politiskais spēks ļaus ievēlēt prezidentu pēc tiem noteikumiem, kādus valdību veidojošās partijas ir izvēlējušās.
Skaidrojot sava lēmuma iemeslus, Kūtris uzsver, ka pēdējo norišu kontekstā, kas saistītas ar Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanu, ir ļoti rūpīgi izvērtējis NSL kandidāta ievēlēšanas iespējamību, aģentūru LETA informēja partijas sabiedrisko attiecību konsultants Valdis Freidenfelds. "Manai kandidatūrai nav vajadzīgā atbalsta citās Saeimas frakcijās," sacīja Kūtris. Viņš uzskata, ka šādā situācijā ir tikai saprātīgi un atbildīgi nekandidēt.
Kūtris pauda gatavību strādāt vēl aktīvāk un mērķtiecīgāk, lai paaugstinātu gan partijas atpazīstamību, gan sabiedrības uzticību tai. Viens no būtiskiem uzdevumiem ir panākt Satversmes grozījumus, lai Valsts prezidentu ievēlētu vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās tautas vēlēšanās.
Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības (LRA) politiķi apgalvo, ka viņiem pagaidām neesot plāna, kā rīkoties gadījumā, ja tās nominētais Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars balsojumā "izkritīs", un, iekams tas nebūs noticis, partijai šāda plāna arī nebūšot.
No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena "balsojums" vietā gan lietots vārds "kārta", taču publiskajā telpā ar "kārtu" bieži vien saprot visu balsojumu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem.
Vaicāts par politiskā spēka rīcību, ja Valsts prezidenta vēlēšanās pēc viena vai vairākiem balsojumiem "izkritīs" LRA izvirzītais kandidāts Mārtiņš Bondars, LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš aģentūrai LETA atbildēja, ka nevēlas nodarboties ar spekulācijām par šo jautājumu. Viņš norādīja, ka vispirms jāsagaida, vai tā notiks, un tad arī tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties.
Politiķis sacīja, ka matemātiskās diskusijas par to, kā izvērtīsies vēlēšanas, ir neauglīgas. Viņš aicināja sagaidīt balsojumus, jo pašreizējās spekulācijas radot nevēlamu gaisotni ap vēlēšanu procesu. Liepiņš norādīja uz sava veida neskaidrību gaidāmajās vēlēšanās, par ko liecinot, piemēram, partijas "Vienotība" pārstāvju iepriekš paustais par atbalstu gan aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), gan Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesim Egilam Levitam.
Partijas panākušas vienošanos, ka Valsts prezidentu vēlēs īpaši sasauktā Saeimas ārkārtas sēdē 3.jūnijā.
Sākotnēji koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas neizdevās.
11.maijā Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam piedāvāja savu kandidātu - aizsardzības ministru Vējoni. Viņam oficiāli atbalstu pauda arī "Vienotība", taču vēlāk izrādījās, ka atsevišķi "Vienotības" deputāti vēlas balsot citādi.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka kopā ar dažiem "Vienotības" deputātiem un NSL deputātu Ringoldu Balodi Valsts prezidenta amatam virzīs tiesību eksperta Levita kandidatūru.
Tikmēr opozīcijā esošā "Saskaņa" nolēma Valsts prezidenta amatam virzīt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu.
Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā.
Uz sarakstu
