Ķirsis: TUA programmai būtu jādod labums visai ekonomikai, nevis vienai nozarei
Programmas ilgtspēju Ķirsis raksturoja ar piemēru, ka īpašumu iegādājas cilvēks, kurš vēlas Latvijā veidot uzņēmumu, sākt savu biznesu, radīt jaunas darbvietas.
"Tāpat par ilgtspēju var uzskatīt gadījumu, ja īpašumu iegādājas ļoti bagāts cilvēks, kurš ir gatavs investēt savus līdzekļus Latvijas ekonomikā," sacīja Ķirsis.
Savukārt mazāku un lētāku dzīvokļu iegāde TUA saņemšanai, kuri pēc tam tiek izīrēti vietējiem iedzīvotājiem, nav uzskatāma par ilgtspēju, sacīja Ķirsis.
Viņš uzsvēra, ka TUA programmu nedrīkstēja mainīt tik strauji, viena gada laikā, jo katrs dzīvojamās ēkas projekts ilgst aptuveni trīs līdz piecus gadus.
"Ir jādomā, ko darīt ar tiem uzņēmējiem, kuri būvatļaujas ir saņēmuši vēl pirms tam, kad kļuva zināms, ka TUA programmā tiek plānotas izmaiņas, un kuri jau sākuši realizēt savus projektus. Valsts uzdevums tomēr ir nodrošināt prognozējamu uzņēmējdarbības vidi," sacīja Ķirsis.
Viņš piebilda, ka ilgtermiņā TUA programma ir jāvirza prom no nekustamo īpašumu nozares un jāpievērš citiem ekonomikas sektoriem.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) oponēja, ka ieguldījums nekustamajā īpašumā nevar tikt uzskatīts par ilgtermiņa un ilgtspējīgu ieguldījumu.
"Mums ir zināmi piemēri daudzās ekonomikās, kuras ir cietušas nekustamā īpašuma burbuļa un spekulāciju dēļ," sacīja Čigāne.
Viņa piebilda, ka patlaban galvenais pretarguments TUA programmai ir ģeopolitiskā situācija, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. "Absolūtais vairākums TUA prasītāju ir no Krievijas, bet drošības aspekts patlaban ir kļuvis par galveno," uzsvēra Čigāne.
Vairāki Saeimas deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācijas likumā rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt TUA Latvijā.
Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Parlamentārietis Inesis Boķis (V) rosina noteikt, ka uzturēšanās atļauju var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro.
Tāpat deputāts rosina paredzēt, ka vairākos novados termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro. Tas attiektos uz Ādažu, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Auces, Babītes, Baldones, Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Dobeles, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Neretas, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rundāles, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas novada, Stopiņu, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.
Savukārt pārējās teritorijās uzturēšanās atļauju varētu iegūt, iegādājoties trīs īpašumus vismaz 50 000 eiro vērtībā.
Tikmēr parlamentārietis Vilnis Ķirsis (V) rosina ļaut ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma ārpus Rīgas plānošanas reģiona iegādāšanos ar kopējo vērtību vismaz 125 000 eiro.
Uz sarakstu
