Kazāks: Budžeta konsolidācija nenozīmēs valsts tēriņu samazināšanu
Paredzamā budžeta konsolidācija nav nekas jauns, sacīja Kazāks. "Swedbank" ekonomisti jau pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā vērsa uzmanību uz to, ka ekonomika, visticamāk, augs lēnāk nekā prognozēts 2015.gadā un vidēja termiņa budžetā, un tas nozīmē, ka 2016.gadā Latvija ieies ar zemāku iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz ar to arī nodokļu bāzes līmeni, kā tika plānots.
"Ja nemainās fiskālā politika, tas nozīmētu mazākus ieņēmumus, nekā plānots. Te gan noteikti jāuzsver, ka valsts budžeta ieņēmumi joprojām augs, jo arī ekonomika turpinās augt, bet augs lēnāk, nekā Finanšu ministrija prognozēja 2015.gada budžeta izstrādes laikā," skaidroja Kazāks.
Ekonomists norādīja, ka ne tikai ienākumu pieaugums un spēja tērēt augs lēnāk, bet ir arī parādījušies papildu izdevumi. Lai ievērotu Fiskālās disciplīnas likumu, valstij ir trīs iespējas: strukturālas reformas, lai paātrinātu ekonomikas izaugsmi; samazināt izdevumu apetīti, tas ir, daļu iepriekš plānotus izdevumu palielinājumus nepieļaut, citās sadaļās tērēt mazāk nekā iepriekš; vai arī nepieciešams palielināt ieņēmumus, sacīja Kazāks.
"Strukturālas reformas - tas jau malts gadu gadiem, un nekā jauna tur nav. Atliek vien apskatīties kaut vai iepriekšējo valdību deklarācijas - izglītība, tiesiskā vide un konfliktu risināšanas ātrums utt. Galu galā nodokļu politika - jau kura valdība kā mērķi uzsver virzību uz nodokļu iekasējamību ap 33% no IKP (tas ir, kā igauņiem), bet mums līdz šim tā turpinājusi sarukt nu jau līdz aptuveni 28% bez skaidras publiski komunicētas vīzijas, kā iekasēto nodokļu apjomu grasās pietuvināt 33% mērķim. Strukturālas reformas jāveic nekavējoties, jo citādi labumus no tām nesagaidīsim. Darot šodien, pozitīvi ieguvumi būs pēc gadiem - 2016.gada budžetu tas būtiski neuzlabos, bez aiznākošā gada budžetu varbūt jau gan," skaidroja Kazāks.
Viņš norādīja, ka budžeta ieņēmumu palielināšanu var panākt, palielinot atsevišķus "mazos nodokļus", piemēram, akcīzi degvielai un alkoholam. Bet galvenie jeb apjomīgākie soļi būtu ēnu ekonomikas samazināšana - visu konsolidācijas apjomu gada laikā šādi savākt gan nav iespējams, bet ilgtermiņā tas būtu viens no galvenajiem risinājumiem. Tāpat var uz laiku atteikties no plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma.
Kazāks norādīja, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai var izlīdzināt nodokļus dažādiem ienākumu veidiem, tostarp kapitāla pieaugumam. Tāpat var celt patēriņa nodokļus un nekustamā īpašuma nodokli mājoklim, kas ir vieglāk iekasējami un no tiem grūtāk izvairīties. Bet nodokļu izmaiņām būtu jābūt saskaņā ar nākotnes vīziju, kāda nodokļu sistēma būs pēc gadiem pieciem, nevis haotiski raustīt katru gadu, lai vienkārši mazinātu budžeta deficītu, skaidroja "Swedbank" galvenais ekonomists.
"Mazināt ministriju izdevumus - gan jau katra ministrija redz kādas slēptās rezerves. Bet plašāks risinājums būtu "de facto" noskaidrot, kādus pakalpojumus valsts sniegs un kādus nesniegs. Tad šos līdzekļus var efektīvāk izmantot to pakalpojumu sniegšanai, kas tiešām paliks valsts un pašvaldību ziņā," sacīja Kazāks.
Viņš gan piebilda, ka prognozes ir tikai un vienīgi prognozes. "2016.gadā izaugsme var būt arī nedaudz straujāka nekā pašlaik prognozē Finanšu ministrija, un caurums budžetā var izrādīties mazāks nekā pašlaik šķiet. Bet tā būtu naiva un tuvredzīga atruna - vilcināties pieņemt nākotnes izaugsmei svarīgus lēmumus," sacīja Kazāks.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Arī Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumā teikts - lai valdība īstenotu savas prioritātes, veidojot 2016.gada budžetu, ir jāgatavojas konsolidācijai 113,8 miljonu eiro apmērā.
Uz sarakstu
