Jaunais modelis paredz nabadzīgāko pašvaldību ieņēmumus tuvināt turīgākajām
FM kā esošās sistēmas trūkumus min izlīdzināšanas sistēmas sarežģītību, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. PFI aprēķins arī paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, attiecīgi 48% pret 52%, lai arī iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs, proti, 52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% iedzīvotāju dzīvo novadu pašvaldībās.
FM arī norāda, ka lielākajai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nav atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms izlīdzināšanās un pašvaldības netiek motivētas veicināt saimniecisko darbību.
Lai novērstu esošās sistēmas trūkumus un mazinātu reģionālo nevienlīdzību starp pašvaldībām finanšu resursu pieejamības ziņā, PFI ietvaros kopš 2010.gada tiek piemēroti speciāli īstermiņa risinājumi - dotācijas pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju un dotācijas novadu pašvaldībām, kuriem ir zemi vērtētie ieņēmumi (kopš 2013.gada saņēma ap 90 novadu pašvaldības).
Ņemot vērā konstatētās problēmas, FM nolēma, ka PFI sistēmai jāveicina pašvaldības stimulēt saimniecisko darbību, tā jāvienkāršo, jāatsakās no pašvaldību sadalījuma grupās - republikas pilsētas un novadi, kā arī pašvaldības ar zemiem ieņēmumiem jātuvina Pierīgas ieņēmumiem. FM uzsver, ka jaunas PFI ieviešanas rezultātā nedrīkst samazināties pašvaldības ieņēmumi.
FM ieskatā, jāizskata iespēja palielināt pašvaldību ieņēmumu bāzi, lai trūcīgās pašvaldības pašas vairāk nopelnītu, kā rezultātā tām būtu nepieciešamas mazākas dotācijas, kuras veidojas no iemaksām, ko veic donoru pašvaldības.
FM piedāvātajam jaunajam PFI modelim ir vairāki pamatprincipi. Pirmkārt, ieviest nosacīto iedzīvotāju-pašvaldību atšķirību ievērtēšanai aprēķinos. Otrkārt, pārskatīt demogrāfisko kritēriju vērtības un papildināt kritērijus ar teritorijas platību raksturojošu kritēriju, Treškārt, izlīdzināšanu veikt pret pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem. Ceturtkārt, valsts budžeta dotāciju sadalīt proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju.
PFI modeļa aprēķinā FM ņēma vērā patlaban pieejamās nodokļu ieņēmumu prognozes, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozes pieaugums plānots 2,7% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu, ņemot vērā IIN likmes plānoto samazināšanos 2016.gadā līdz 22%. Tāpat IIN ieņēmumu prognozes sadalījums starp pašvaldībām aprēķināts pēc aktuālākajiem aprēķinātajiem koeficientiem, ņemot vērā operatīvos datus par IIN ieņēmumu izpildi pa pašvaldībām 2014.gadā. FM atzina, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu prognozes pieaugums plānots 4,6% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tiesa, iepriekšminētie pieņēmumi līdz PFI modeļa ieviešanai vēl var mainīties, ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās prognozes, diskusijas par IIN likmes nesamazināšanos, kā arī pašvaldību iesniegtos datus par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 2016.gadam.
PFI sistēmas ieviešanas gadā (paredzēts 2016.gads) plānots, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi pēc PFI, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazināsies. Tāpat šajā gadā tiks noteikts ierobežojums izlīdzināto ieņēmumu pieaugumam pēc PFI attiecībā pret iepriekšējo gadu (piemēram, noteikts ikgadējā valsts budžeta likumā). Pārejas posmā tiks arī noteikts, ka finansējumu, kas iegūts, nosakot ierobežojumu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumam, tiek piešķirts pašvaldībām, lai nodrošinātu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pauda pārliecību, ka parlamentā vēl turpināsies diskusijas par šo jauno piedāvājumu, taču viņš aicināja Saeimu nekavēties ar jaunā likumprojekta izstrādi un pieņemšanu. "Jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim ir jāsāk strādāt no 2016.gada 1.janvāra," uzsvēra ministrs.
Visām pašvaldībām 2015.gada 5.martā tika nosūtīta jaunā PFI modeļa prezentācija, matemātisko formulu apraksts un prognozētie 2016.gada rezultāti, aicinot pašvaldības nepieciešamības gadījumā uzdot jautājumus par izstrādāto PFI modeli. Lai diskutētu par izstrādāto PFI modeli, FM ir tikusies ar vairākiem pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem, dodoties reģionālajās vizītēs vai rīkojot tikšanās ministrijā. Kopā ir notikušas tikšanās ar 77 pašvaldību vadītājiem vai pārstāvjiem, kas ir 65% no visām pašvaldībām.
Uz sarakstu
