Janvārī samazinās Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā
Janvārī salīdzinājumā ar pērno decembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,3% un importa – par 6,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Janvārī Latvija eksportējusi preces 738,4 miljonu eiro (519 milj. latu) apmērā, bet importējusi – par 917,5 miljoniem eiro (644,8 milj. latu). Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,6% (2013.gada decembrī 45,0%). Eksporta īpatsvars uz Krieviju janvārī samazinājās līdz 8,8% (decembrī 14,3%). Vislielākais samazinājums eksportā uz Krieviju bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 28,5 milj. eiro (20,0 milj. latu) jeb 57,0%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 7,2 milj. eiro (5,1 milj. latu) jeb 46,0% un mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām – par 6,5 milj. eiro (4,6 milj. latu) jeb 38,2%.
Eksporta apjoms uz Ukrainu janvārī samazinājās līdz 5,0 milj. eiro (3,5 milj. latu) jeb 0,7% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Salīdzinoši decembrī Latvijas eksports uz Ukrainu veidoja 9,1 milj. eiro (6,4 milj. latu) jeb 1,1% no kopējā Latvijas eksporta apjoma.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,0% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,4%), Krievija (8,8%), Vācija (7,7%) un Polija (7,0%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Krievija (11,9%), Polija (10,1%), Vācija (9,6%) un Igaunija (8,2%).
Koka un koka izstrādājumu, kokogļu eksporta palielināšanos janvārī salīdzinājumā ar decembri visvairāk ietekmēja saplākšņa, finierētu plātņu un laminētu koksnes materiālu eksporta pieaugums par 2,6 milj. eiro (1,9 milj. latu) jeb par 27,1%.
Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports strauji samazinājās, sarūkot stipro alkoholisko dzērienu eksportam par 26,1 milj. eiro (18,3 milj. latu) jeb par 58,5%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs vai neleģēta tērauda velvējumu importa pieaugums par 8,3 milj. eiro (5,8 milj. latu) jeb 73,9%.
Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 14,3 milj. eiro (10,0 milj. latu) jeb par 55,0%.
Uz sarakstu
