Izmaiņas likumā par 9% likmi mikrouzņēmumiem cer pieņemt līdz marta beigām
Saeimas Budžeta komisija un Sociālo un darba lietu komisija kopsēdē diskutēja par mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, izvērtējot vairākas problēmas, kas saistītas ar šī nodokļa režīmu, piemēram, darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmu.
Pašlaik Budžeta komisija strādā pie likumprojekta, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados. Pēc Šadurska domām, komisija varētu salīdzinoši īsā laikā apkopot priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu, savukārt uz trešo lasījumu būtu nosakāms samērā īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Komisijas vadītājs arī akcentēja, ka martā šis likums noteikti būtu jāpieņem galīgajā lasījumā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji informēja deputātus, ka šajā gadījumā nesaredz problēmas, lai nodokļa likme mikrouzņēmumiem no gada sākuma tiktu piemērota 9% apmērā, jo mikrouzņēmumi atskaites iesniedz reizi ceturksnī un pirmās atskaites ir jāiesniedz līdz 15.aprīlim. Arī no administrēšanas viedokļa šādām likuma izmaiņām VID varēs pielāgoties.
Tāpat deputāti pauda pārliecību, ka nepieciešams strādāt pie jautājuma par obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanu par mikrouzņēmumu darbiniekiem. Finanšu ministrija uzskata, ka šādām iemaksām jābūt saistītām ar minimālās algas apmēru un tās būtu maksājamas no objekta, kas mazāks par minimālo algu vai neveic obligātās sociālās iemaksas. Šādu obligātu minimālo sociālo iemaksu ieviešana varētu notikt pakāpeniski - trīs gadu laikā. Paredzēts, ka pie šī jautājuma risināšanas strādās arī Labklājības ministrija.
Pilseta24.lv ju vēstīja, ka valdība šonedēļ atbalstīja ierosinājumu šogad noteikt 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro.
FM norādīja uz vairākām mikrouzņēmumu režīma problēmām, tostarp sociālā nodrošinājuma riskiem. FM rosina pakāpeniski vairāku gadu laikā ieviest minimālās iemaksas, piemēram, nosakot to atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no minimālās algas (360 eiro) 122 eiro apmērā.
Valdība arī atbalstīja FM ideju ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās nebūs tiesību izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, sākot ar 2016.gadu.
Tāpat valdība atbalstīja priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvert nosacījumu, ka mikrouzņēmumu darbinieks atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmas risinājuma pozitīvā efekta ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu.
Uz sarakstu
