IZM vēlas miljonus iedzīvotāju sportiskuma veicināšanai
Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlētos papildu budžeta līdzekļus: 2014.gadā - 7,56 miljonus latu, 2015.gadā - 20 miljonus latu, no 2016.gada - 20,6 miljonus latu gadā, bet 2020.gadā - 21,4 miljonus latu.
IZM pamatnostādnēs kā sporta politikas vadmotīvu definējusi - "sports dzīves kvalitātei". Par prioritāriem sporta politikas virzieniem IZM izvirzījusi bērnu un jauniešu sportu un visiem iedzīvotājiem pieejamo sporta aktivitāšu attīstīšanu.
IZM virzītās sporta politikas mērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti vairāki apakšmērķi. Viens no tiem paredz veicināt iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, fizisko aktivitāti. Tāpat iecerēts sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmu, uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, sekmēt sporta
infrastruktūras pieejamību un attīstību, kā arī izveidot ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmu.
Lai sasniegtu nospraustos mērķus, rīcību plānots koncentrēt piecos virzienos - veicināt iedzīvotāju pietiekamu fizisko aktivitāti un izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanai un nostiprināšanai, strādāt pie sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas pilnveides, veikt darbības sportistu veselības aprūpes un medicīniskai uzraudzībai, uzlabot sporta infrastruktūru un meklēt alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam.
Izskatot šo jautājumu, premjerministram Valdim Dombrovskim (V) radās iebildumi tieši par nepieciešamo finansējumu sporta nozarei, kas norādīts pamatnostādņu dokumentā, - 194 miljoni latu. "Tas ir samērā nereāls pieprasījums," teica valdības vadītājs. Viņš atsaucās uz Nacionālo attīstības plānu, kur sporta nozarei ir iezīmēts 131 miljons latu, no kuriem lielākā daļa - no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ja par to izdosies vienoties ar Eiropas Komisiju. "Neredzu īpaši lietderīgi pieņemt dokumentus, kas balstās uz nereāliem pieprasījumiem," turpināja Dombrovskis.
Iebildumi saistībā ar finansējumu bija arī Finanšu ministrijai, kas iebilda pret speciālā budžeta veidošanu sporta nozarei. Pēc ministrijas domām, ir jāskatās kompleksi pieejamais finansējums valstī, pretējā gadījumā, ja tiks iezīmēti konkrēti nodokļu ieņēmumi katrai nozarei, tad valdība zaudēšot elastību lemt par prioritārajām nozarēm un prioritātēm katru gadu.
Tāpat sēdes laikā diskusija bija par ideju ieviest skolās trešo obligāto sporta nodarbību. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) aizstāvēja viedokli - lai ieviestu trešo obligāto sporta nodarbību, tam nav nepieciešams papildu finansējums. Viņa uzsvēra, ka valstī ir jāmaina bērnu attieksme pret sportu, jo bērni ar lieko svaru ir aktuāla problēma. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji aicināja valdību trešo obligāto sporta stundu ieviest jau no 2014.gada 1.septembra. Ņemot vērā bažas par finansējuma piesaisti sporta nozarei, komiteja aicināja izskatīt iespēju uzlabot atbalstu sporta nozarei, novirzot daļu ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Uzklausot iesaistīto pušu viedokļus gan par finansējumu, gan par sporta nodarbību skaita palielināšanu, premjerministrs rosināja jautājumu novirzīt papildu skaņošanai ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Finanšu ministriju un sociālajiem partneriem. Papildu skaņošanas laikā viņš uzdeva izvērtēt citu valstu pieredzi saistībā ar sporta nodarbību skaitu un bērnu veselību un izvērtēt, vai iespējams ieviest trešo obligāto sporta nodarbību nedēļā.
Izvērtējot ierosinājumu par trešās sporta nodarbības iekļaušanu mācību nedēļā, IZM rosina izglītības iestādei kā izvēles priekšmetu izvēlēties mācību priekšmetu "Sports", kā arī mācību stundās iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes, lai nostiprinātu un attīstītu skolēnu stāju. Tāpat ministrija rosina nodrošināt ārpusstundu izglītības programmu, kurā ir ietverts noteikts sporta izglītības saturs, un tam jābūt pieejamam, lai pēc stundu beigām 1.-9.klases skolēniem varētu nodrošināt vismaz divas papildu sporta nodarbību nedēļā.
Ja šos ierosinājumus īstenotu, 1.-9.klases skolēniem tiktu nodrošinātas vismaz četras sporta nodarbības nedēļā - divas obligātās un divas ārpusstundu nodarbības. Papildus tam skolai būtu tiesības palielināt mācību priekšmeta "Sports" stundu skaitu nedēļā, tādejādi vēl vairāk palielinot sporta nodarbību skaitu. Viena no aktuālām problēmām skolās ir arī atbrīvojumu skaits no sporta stundām, tāpēc ministrija rosina paredzēt piemērotas un individualizētas fiziskās aktivitātes atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, iedalot skolēnus pamata, sagatavošanas un speciālajā grupā.
Tāpat aktuāls jautājums ir bērnu peldētapmācība, tāpēc IZM uzsver nepieciešamību izstrādāt un īstenot peldētapmācības programmu vispārējās izglītības iestāžu 1.-4.klases audzēkņiem. Peldēšanas nodarbības veidotu bērniem labu stāju, stiprinātu kaulus un nervu sistēmu, kā arī novērstu plakanās pēdas veidošanos un uzlabotu asinsrites sistēmu.
Lai vairāk popularizētu sportiskās aktivitātes sabiedrībā, IZM cer finansiāli atbalstīt aktīva dzīvesveida pasākumu organizēšanu visām iedzīvotāju grupām, kā arī palielināt sabiedriskajā pasūtījumā iekļauto sporta tematikai veltīto raidījumu un translāciju skaitu. Prioritāri tiktu atbalstītas ar bērnu un jauniešu sportu un augstu sasniegumu sportu saistītās translācijas, kā arī raidījumi, kas popularizē iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportiskās aktivitātes.
Uz sarakstu
