Izglītību latviešu valodā sola VL-TB/LNNK un JKS
Nacionālā apvienība skaidro, ka mazākumtautību skolās papildus varētu apgūt savu valodu, kultūru un vēsturi. Vēl nacionālā apvienība programmas sadaļā par izglītību norāda, ka skolām ne tikai jāsniedz zināšanas un jāsagatavo profesijai, bet jāaudzina valstiski atbildīgi pilsoņi.
Minētais politiskais spēks arī sola saglabāt lauku skolu tīklu, nodrošināt ikvienam Latvijas jaunietim plašas iespējas nodarboties ar sportu, iesaistīties jaunsardzē vai citās nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās, bet Latgalē visās skolās piedāvāt iespēju apgūt latgaliešu rakstu valodu.
Arī Jaunā konservatīvā partija pauž, ka nodrošinās to, lai "valsts finansētajās mācību iestādēs no bērnudārza līdz vidusskolai mācību valoda ir valsts valoda". Tāpat, pēc šīs partijas pārstāvju domām, izglītības sistēmai jānodrošina darba devēju, nevis tikai darba ņēmēju sagatavošanu.
Tikmēr Latvijas Krievu savienībai ir pretējs viedoklis par mācību valodu izglītības iestādēs - "jānodrošina apstākļi izglītības sistēmas krievu valodā attīstībai - no bērnudārziem līdz augstskolām".
Citas partijas savās programmās konkrētu apmācības valodu nemin, vairāk uzsverot reformu nepieciešamību.
Koalīcijas partija "Vienotība" sola izstrādāt augstākās izglītības finansējuma modeli, kas nodrošina brīvu piekļuvi izglītībai, vienlaikus veicinot augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju Eiropas Savienības mērogā, koncentrēt finansējumu starptautiski konkurētspējīgu pētniecības iestāžu atbalstam, kā arī stiprināt profesionālās izglītības sistēmu, panākot darba tirgum nepieciešamu speciālistu sagatavošanu.
Vēl viens valdošās koalīcijas politiskais spēks - Zaļo un zemnieku savienība - pauž, ka jāveido mūsdienīgs izglītības saturs un efektīvs skolu tīkls, bet lauku skolas jāattīsta kā starpnozaru centri. Vēl Zaļo un zemnieku savienība sola pakāpeniski nodrošināsim skolēnu brīvpusdienas, palielināt pedagogu atalgojumu, palielināt finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, iestāties par obligātu vidējo izglītību, attīstīt duālo profesionālo izglītību, stiprināt reģionu augstskolas, kā arī veicināt augstskolu un zinātnes institūciju starptautisko konkurētspēju.
Savukārt opozīcijā esošās "Saskaņas" programma galvenokārt veltīta ekonomiskajiem jautājumiem, bet izglītība tajā pieminēta mazāk. "Iepriekšējo gadu laikā labējās partijas ir samazinājušas budžeta izdevumus medicīnai, izglītībai un zinātnei, ierobežojušas valsts pakalpojumu klāstu un vienlaikus cēlušas nodokļus. Tas būtiski samazināja darbavietu skaitu valstī, veicināja dramatisku iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju ienākumu krišanos, kā arī padziļināja ienākumu nevienlīdzību," teikts "Saskaņas" programmā.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienība sola saglabāt mazās lauku skolas, nodrošinot izglītību vismaz līdz 4.klasei pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tāpat apvienības pārstāvji uzsver, ka darba vidē apgūta profesionālā izglītība veicina labāku reģionālo resursu attīstību un sagatavo jaunos cilvēkus pilnvērtīgai dzīvei Latvijā. Savukārt profesionālajai un augstākajai izglītībai vajadzētu sagatavot jaunos cilvēkus pilnvērtīgai dzīvei, tāpat nepieciešams arī atbalsts mūžizglītības programmām.
Partija "Latvijas attīstībai" akcentē, ka "bērnu nākotne un uzņēmēju panākumi ir atkarīgi no labas izglītības", tāpēc nepieciešams paaugstināt izglītības kvalitāti visos līmeņos. Izglītības sistēmu padarīt par izcilu var vienīgi, padarot par izciliem visus Latvijas skolotājus - jāsamazina stundu skaits klasē, kas skolotājam jāpavada, lai nopelnītu pieklājīgu algu, uzskata "Latvijas attīstībai". Viņi arī uzskata, ka skolotāju algai jābūt lielākai nekā vidējā strādājošo alga, kas 2018.gadā būs 1100 eiro mēnesī. Kopumā izglītības sistēmā uzsvaram jābūt uz profesionālo izglītību, tāpat jānodrošina duālās apmācības sistēma, panākot, ka audzēkņi mācās reālās darbavietās. Savukārt, pēc partijas pārstāvju domām, Latvijā augstskolu skaits ir par lielu, un, ieviešot neatkarīgu akreditācijas procedūru, to skaits jāsamazina.
Politiskais spēks "Vienoti Latvijai" arī pauž, ka izglītības nozarē "nekavējoties jāsāk radikālas struktūras reformas, kuru neveikšana jau ir novedusi pie situācijas pasliktināšanās izglītības kvalitātē un skolotāju materiālajā stāvoklī". Kā pamata pieeju reformai partija piedāvā visos valsts finansētajos izglītības līmeņos atgriezties pie skolotāju un skolēnu skaita proporcijām, kādas tās bija 2000./2001.mācību gadā.
Īstenojot šo reformu, jāpalielina pedagogu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs, laukos jāsaglabā sākumskolas, pakāpeniski jāpalielina skolēnu skaits profesionālajā izglītībā, izlīdzinot to ar skolēnu skaitu vidusskolās, vidējā izglītība ir jākoncentrē reģionālā mēroga vidusskolās ar modernām prasībām atbilstošu nodrošinājumu, vidusskolu beidzot, jāprot vismaz trīs valodas, uzsver "Vienoti Latvijai". Savukārt augstākajā izglītībā valsts līdzekļi vairāk jānovirza studiju specialitātēm, kas ir cieši saistītas ar Latvijas kopproduktu veidojošajām tautsaimniecības nozarēm, tāpat jāpalielina atbalsts zinātnei un pētniecībai, vienlaikus koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm.
Partija "No sirds Latvijai" uzsver, ka nepieciešams izveidot inovāciju atbalsta infrastruktūru, stiprināt profesionālās izglītības iestāžu un reģionālo augstskolu sadarbību vienotas un daudzfunkcionālas infrastruktūras izveidei kvalificētu speciālistu sagatavošanai.
Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" uzskata, ka vajadzīga izglītības programmu pārskatīšana, iesaistot pedagogus, nevis ierēdņus. Vēl jāveido dažādu novirzienu skolas, kā arī profesionālās skolas, skolas īpaši apdāvinātiem bērniem reģionos.
"Suverenitāte" klāsta, ka Latvijas iedzīvotājiem jānodrošina jebkura līmeņa bezmaksas izglītības pieejamība un jāpielāgo izglītības programmas attīstīto valstu augstākajam līmenim.
Savukārt "Izaugsme" uzskata, ka vajag turpināt izglītības sistēmas reformas, nodrošinot izmaksu efektīvu sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu tīkla izveidi. Vēl nepieciešams turpināt augstākās un profesionālas izglītības jomas reformas, nodrošinot izmaksu efektīvas un starptautiski konkurētspējīgas izglītības iegūšanu, tāpat jāpalielina izglītības darbinieku atalgojums.
Uz sarakstu
