Iesniedz grozījumus, lai TUA iegādei nevarētu izmantot nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļus

Saeimas deputāts Rihards Kols iesniedzis grozījumus Imigrācijas likumā, rosinot stingrāk kontrolēt finanšu līdzekļu izcelsmi darījumiem, par kuriem tiek izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Kola priekšlikums paredz, ka šādiem darījumiem nevarēs izmantot ārpus ES dalībvalstīm izsniegtos aizdevumus.

Latvijas Republikas (LR) Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vairākkārtīgi ir vērsis uzmanību uz to, ka ārzemnieki izmanto iespēju Latvijā noziedzīgos līdzekļus legalizēt, iegādājoties īpašumus, lai saņemtu TUA. Tāpēc R. Kola iesniegtajos likuma grozījumos stingrāka līdzekļu kontrole attieksies uz darījumiem gan, iegādājoties īpašumu, gan valsts vērtspapīrus vai, ieguldot uzņēmumu kapitāldaļās.

Informē Rihards Kols: "Pašreizējā kārtība nenosaka, ka, iegādājoties īpašumus, būtu nepieciešams konkrēti norādīt naudas līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to viens no veidiem, kā kriminālās aprindas izmanto Latviju, lai veiksmīgi legalizētu savu "netīro naudu", ir TUA iegūšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, kas nav pieļaujams. Mani ierosinātie likuma grozījumi paredz skaidru, Latvijā investēto līdzekļu izcelsmes noteikšanu, tādā veidā mazinot nelegālās naudas ieplūšanu Latvijā, kas rada apdraudējumu mūsu valsts ekonomikai. "

Pērn starptautiskā pētījumu organizācija "Global Financial Integrity" (GFI) publicēja ziņojumu par nelegālās naudas "atmazgāšanu" Eiropas valstīs, kur minēts, ka nelegālās naudas plūsmas palielina ēnu ekonomiku, samazina nodokļu ieņēmumus, veicina korupciju un ļauj plaukt organizētajai noziedzībai. Tas ir būtisks faktors, kas kavē jauno ES dalībvalstu ekonomisko izaugsmi. Arī Latvijā ekonomisti un pētnieki apstiprinājuši, ka nelegālās naudas ieplūšana rada milzu risku korupcijai un organizētajai noziedzībai, kas ilgtermiņā vājina Latvijas ekonomiku. 

Riharda Kola iesniegtie grozījumi nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji nevar būt personas, kuras veikušas ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai iegādājušās nekustamo īpašumu, slēgušas darījumus par pakārtotām saistībām LR kredītiestādē, vai iegādājušās īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus, izmantojot līdzekļus, ko pilnībā vai daļēji ir aizdevusi kredītiestāde, kas nav ES dalībvalstī reģistrēta. Turpina R. Kols: "Jāuzsver, ka kopš 2014. gada Eiropas Savienībā (ES) ir izveidots vienots uzraudzības mehānisms, kas ļauj centralizēti uzraudzīt nacionālo banku darbību un naudas līdzekļu plūsmu, kas izskauž mahinācijas ar nelegāli iegūtu naudu. Banku savienība tika izveidota pēc ekonomiskās krīzes, lai pārraudzītu un regulētu banku darbību, līdz ar to ir tikai loģiski, ka darījumiem, kas attiecac uz TUA izsniegšanu, tiek piemēroti ES regulējumi."

Imigrācijas likuma grozījumi ir atvērti 2. lasījumam, un līdz 2. aprīlim ikviens Saeimas deputāts varēja iesniegt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikumus likuma grozījumiem. Komisija saņēma vairākus desmitus priekšlikumus un tos plāno izskatīt mēneša laikā, lai Saeimas plenārsēdē likumprojekts varētu nonākt jau maija vidū.

Visplašākās diskusijas pašlaik ir izvērtušās par TUA izsniegšanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem un nekustamā īpašuma pirkuma summas samazināšanu, jo kopš pagājušā gada septembra tika mainīta kārtība, nosakot, ka ārzemnieki Latvijā var iegūt uzturēšanās atļauju, ja viņi iegādājas tikai vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro. Pret šādu kārtību asi iebilst būvniecības nozares pārstāvji un nekustamo īpašumu tirgus pārstāvji, aicinot slieksni samazināt. 

Uz sarakstu