Iedzīvotāju informētība par eiro pieaug
Eksperti norāda: sabiedrības varā ir ar apzinātiem pirkumu lēmumiem paust savu attieksmi pret nepamatotām cenu svārstībām.
"Saskaņā ar jaunākajiem "Factum" aptaujas datiem, pēdējo divu mēnešu laikā iedzīvotāju informētība ir pieaugusi par septiņiem procentpunktiem. Jau 65% no respondentiem jūtas informēti par eiro ieviešanas jautājumiem," skaidro FM Eirokomunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene.
Analizējot cenu monitoringa pusgada rezultātus, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce uzsver: "Cenu svārstības, galvenokārt, izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Monitoringa rezultāti pierāda, ka preču un pakalpojumu cenas nosaka tirgus – pieprasījums un piedāvājums. Komersanti var mainīt preču un pakalpojumu cenas tik, cik patērētājs ir gatavs par tām maksāt. Un atsevišķus konstatētos gadījumus, kad jau šobrīd cena latos tiek pacelta, lai tā, pārrēķināta eiro pēc vienotā kursa, izskatītos pievilcīgāka no mārketinga viedokļa vai ērtāk lietojama, es aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, kuru rezultātus noteiks komersanta konkurētspēja. Uzņēmēju cīņa par patērētāju šobrīd ir visai sīva un to, kādas preces un pakalpojumi, un par kādām cenām turpmāk būs tirgū pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt!"
"Arī Igaunijā cilvēkiem eiro ieviešana raisīja jautājumus – pēdējo pusgadu pirms pārejas uz eiro nevienas ģimenes pusdienas neizpalika bez eiro diskusijām. Tomēr, kad visi redzēja, ka būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies un ka dažas lietas dzīvē, piemēram, ceļošana ir kļuvusi vienkāršāka, cilvēku atbalsts eiro pieauga," skaidro SEB bankas valdes loceklis Indreks Julge.
Uz sarakstu
