"Hesburger": Latvijas tirgū vieta ir vēl vismaz vienam jaunam ēdinātājam
Pērn "Hesburger" svinēja desmit gadu jubileju Latvijā. Vai esat apmierināts ar līdzšinējo "Hesburger" attīstību?
Tā kā "Hesburger" ir ģimenes uzņēmums, mums nav tādu obligātu nosacījumu, kas noteiktu attīstības tempu, piemēram, atvērt desmit jaunas ēstuves gada laikā.
Brīdī, kad ieejam kādā jaunā tirgū, pieņemam, ka kopumā vienā tirgū būtu labi atvērt 40 līdz 50 vienības. Līdz šim Latvijā ir atvērtas 42 "Hesburger" ēstuves, bet šķiet, ka mēs šajā tirgū varētu atvērt vēl vismaz 20. Līdz ar to var teikt, ka kopumā esam apmierināti ar līdzšinējo attīstību.
"Hesburger" Latvijā darbojas kopš 2004.gada. Kā izlēmāt ienākt Latvijas tirgū?
Kad ap 1996.gadu Somijā mums bija jau 67 "Hesburger" ēstuves, sākām domāt, ka vajadzētu attīstīties arī ārpus Somijas. Likumsakarīgi, ka "Hesburger" paplašināšanos ārpus Somijas sākām Igaunijā. Darbības nostiprināšanai bija vajadzīgi kādi pirmie pieci gadi, bet kopš tā brīža esam apmierināti ar "Hesburger" darbību Igaunijā.
Tā kā Igaunijā bijām nostabilizējuši biznesu un Baltijas valstu tirgi kopumā šķita pievilcīgi, pieņēmām lēmumu par tālāku attīstību un ienācām Latvijā. Bet pēc trīs gadu darbības Latvijā iegājām arī Lietuvas tirgū.
Ar kādiem izaicinājumiem sastapāties, ienākot Latvijas tirgū?
Ienākot Latvijā pirms vairāk nekā desmit gadiem, bija vairāki izaicinājumi. Piemēram, uzreiz nebija saprotams, kā risināt jautājumu par būvatļaujām, kā arī citām ar biznesa attīstību saistītām atļaujām. Taču, jo ilgāk darbojas kādā tirgū, jo saprotamāks tas kļūst. Svarīgākais, ieejot jaunā tirgū, ir saglabāt rāmu prātu un būt gatavam, ka daudzu lietu apguve var prasīt ilgāku laiku, nekā sākumā gribētos.
Pirms neilga laika tika ziņots, ka Latvijas ātrās ēdināšanas tirgū varētu ienākt tādi pasaulē zināmi zīmoli kā "Kentucky Fried Chicken" un "Pizza Hut". Vai ātrās ēdināšanas biznesa tirgū Latvijā ir vēl brīva vieta jauniem zīmoliem?
Šķiet, ka Latvijas tirgū brīva vieta varētu būt vēl kādam vienam jaunam zīmolam. Nevar teikt, ka Latvijas ēdināšanas tirgus ir viegli apgūstams, taču vieta ātrās ēdināšanas biznesā šeit vēl ir.
Ēdināšanas biznesa jomas pārstāvji nereti norāda, ka nozarē ir sīva konkurence.
Šajā biznesā konkurence ir ļoti sīva. Nemitīgi jāseko līdzi tirgus attīstībai, izmaiņām, kā arī tam, ko dara konkurenti. Ātrās ēdināšanas jomā liela nozīme ir cenas, piedāvājuma, kvalitātes un apkalpošanas ātruma faktoriem. Taču, neskatoties uz izteikto konkurenci, ar interesi gaidām, vai un kad Latvijas tirgū ienāks vēl kāds jauns spēlētājs.
Kādi ir "Hesburger" plāni attīstībai Latvijā šogad?
Latvijā šogad plānojam investēt aptuveni 3,5 miljonus eiro. Šogad plānots atvērt vienu ēstuvi Tukumā, bet vēl vienu - Rīgā, Krasta ielā. "Hesburger" Tukumā plānojam atvērt februāra beigās vai marta sākumā. Tas būs mūsu pirmais "Hesburger" šajā pilsētā.
Krasta ielā plānots uzbūvēt "Hesburger" kompleksu, kas ir viens no mūsu stratēģiski svarīgākajiem šā brīža projektiem. Tas būs lielākais "Hesburger" Latvijā. Tā kopējā platība būs 662,6 kvadrātmetri, un tas atradīsies stratēģiski izdevīgā vietā Rīgas pilsētā ar lielu potenciālo klientu plūsmu.
Krasta ielas "Hesburger" komplekss būs izvietots trīs stāvos ar terasi un atpūtas zonu. Šo kompleksu plānojam atvērt šī gada otrajā pusē. Aptuvenās investīcijas Krasta ielas kompleksā sasniegs ap 2,5 miljoniem eiro.
Kāda ir "Hesburger" ilgtermiņa attīstības stratēģija?
Līdz šim mēs attīstījāmies, gada laikā atverot trīs līdz četras "Hesburger" vietas. Paredzu, ka tāds temps varētu saglabāties arī turpmāk. Visticamāk, septiņu gadu periodā Latvijā varētu atvērt aptuveni vēl 20 jaunas "Hesburger" ēstuves.
Kopumā ar zīmolu "Hesburger" darbojas vairāk nekā 400 struktūrvienības Somijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Krievijā un Turcijā.
Kopumā mums ir 426 ēstuves, no tām 25 ir Krievijā, viena - Turcijā, viena - Kazahstānā, trīs - Vācijā, 160 - Baltijā, bet pārējās ir Somijā.
Jāatzīmē, ka Krievijā un Vācijā esošie "Hesburger" darbojas saskaņā ar franšīzes līgumu, Somijā puse no "Hesburger" darbojas ar franšīzes līgumu, daļa ir mūsu, bet visi Baltijā esošie "Hesburger" ir mūsu pašu.
Pērn pavasarī atvērāt pirmo "Hesburger" Turcijā. Kā vērtējat tā līdzšinējo darbību?
Lēmumu par "Hesburger" atvēršanu Turcijā pieņēmām, jo mūsu klienti no Somijas un Baltijas valstīm Alāniju salīdzinoši bieži izvēlas par savu brīvdienu galamērķi. Taču nav tā, ka Turcijas "Hesburger" ēdienkartē tiktu piedāvāts tikai tas, ko piedāvājam, piemēram, Somijā. Piedāvājam arī vietējiem iedzīvotājiem pazīstamo, Turcijas virtuvei raksturīgās garšas ēdienu.
Runājot par līdzšinējo darbību, var teikt, ka "Hesburger" Turcijā galvenokārt ir vasaras sezonas bizness. Ziemā to gan neslēdzam, bet jāatzīst, ka vasaras laikā apmeklējums ir daudzkārt lielāks nekā ziemā. Tas ir kaut kādā ziņā līdzīgi kā Latvijā ar Jūrmalas pilsētu, kas vasaras sezonā kļūst ļoti dzīvīga, bet ziemā tur lielākoties ir kluss.
Taču, tā kā mūsu plāns ir turpināt "Hesburger" izaugsmi, mēs turpināsim darboties Turcijā vismaz gadu vai divus, lai novērotu, kāda būs attīstība, un pēc tam plānojam paplašināties.
Starp citu, kādā brīdī plānojam atkal atvērt savu ēstuvi Ukrainā, Kijevā, kuru pirms gada slēdzām, kad sākās politiskie nemieri. Tā kā mūsu ēstuve atradās tieši pie Kijevas Neatkarības laukuma, kur notika visi protesti, domājot par savu darbinieku un klientu drošību, savu darbību pārtraucām. Jāsaka gan, ka šobrīd vēl neesam pilnīgi pārliecināti par atvēršanas laiku, bet ceram, ka šogad tas izdosies.
"McDonald's" uzskata, ka viņu lielākais konkurents Latvijā ir esošo un potenciālo klientu mājas virtuve jeb mājās gatavots ēdiens. Tāpēc viņiem ir jācenšas izdomāt dažādus veidus, kā izvilināt klientu ārā no mājās un iet pie viņiem. Kā ir ar "Hesburger"?
Lai piesaistītu klientus, mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi savam piedāvātajam produktu klāstam, regulāri radot arī dažādus jaunus produktus par saprātīgu cenu. Mums ir komandas vienība, kas strādā pie jaunu produktu izgudrošanas, "Hesburger" iekšienē notiek degustācijas, nopietnas diskusijas, pirms jaunais piedāvājums nokļūst ēdienkartē. Tāpat ņemam vērā gan esošo, gan potenciālo klientu vēlmes, veidojot atgriezenisko saiti.
Piemēram, Somijā reiz izmēģinājām piedāvāt arī dažādus ēdienus ar pastu, bet pēc neilga laika sapratām, ka cilvēki, kuri nāk pie mums uz "Hesburger", domā nevis par pastu, bet gan burgeriem. Līdz ar to var teikt - tā kā darbojamies ātrās ēdināšanas jomā, mūsu fokuss ir tieši dažādu burgeru gatavošana un piedāvāšana klientiem. Ņemam vērā gan pircēju garšas izjūtu un pieprasījumu, gan arī katras valsts nacionālās tradīcijas.
Starp citu, jaunus produktus ieviest ēdienkartē mūs motivē arī klientu atsauksmes. Piemēram, pirms diviem gadiem radījām kebaba burgeru, kas bija paredzēts tikai kā akcijas produkts, ko plānojām piedāvāt klientiem divreiz gadā. Taču klientu atsauksmes liecināja par izteiktu pieprasījumu konkrētajam produktam. Tāpēc, ņemot vērā klientu vēlmes, ievietojām šo produktu ikdienas ēdienkartē.
Tāpat, protams, jāpievērš uzmanība telpu interjeram, mēbelēm, vizuālajam tēlam, kā arī ērtībām, ko varam nodrošināt klientiem, lai viņi grib pie mums atgriezties atkal un atkal.
Ēdināšanas biznesa dalībnieki ik pa laikam mēdz runāt par ēnu ekonomiku. Uzņēmēju aplēses gan atšķiras, tomēr ir uzskats, ka ēnu ekonomikā varētu būt aptuveni viena trešdaļa Latvijas ēdināšanas biznesa.
Šķiet, ka gandrīz jebkurā biznesā visā pasaulē nākas sastapties ar ēnu ekonomiku. Uzņēmumi, kuri darbojas ēnu ekonomikā, nodara lielu kaitējumu godprātīgiem uzņēmumiem, proti, darbošanās ēnu ekonomikā veicina negodīgu konkurenci. Tāpēc jācer, ka valsts iestādes strādās vairāk, lai izskaustu uzņēmumu darbošanos ēnu ekonomikā.
Piemēram, Somijā valsts iestādes pirms dažiem gadiem sāka salīdzinoši agresīvu pieeju ēnu ekonomikas izskaušanā, veicot stingrākas pārbaudes daudzu uzņēmumu struktūrvienībās. Precīzu ieguvumu skaitliski nevaru pateikt, taču varu apstiprināt, ka lielākoties uzņēmēji, kuri darbojas, piemēram, ēdināšanas biznesā, patlaban gandrīz nekur neuzdrošinās veikt nelikumīgas darbības, piemēram, neizsniedzot klientiem čekus, lai slēptu patieso ieņēmumu apjomu, jo pretējā gadījumā viņiem draud milzīgs sods.
Latvijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad plāno ieviest izmaiņas kases aparātu un kases sistēmu lietošanas kārtībā.
Ja tas palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku, tad VID iecere ir pozitīvi vērtējams solis. Gribētos cerēt, ka šīs izmaiņas radīs vēlamo efektu godīgas konkurences veicināšanai.
Tā kā "Hesburger" seko līdzi izmaiņām kases aparātu un kases sistēmu lietošanas kārtībā, varu teikt, ka mūsu tīklā tiek lietoti jaunākie kases aparāti un visas sistēmas ir elektroniskas, tās tiek regulāri atjaunotas. Pamatā izmaiņas kases aparātos un sistēmās "Hesburger" struktūrvienībās Latvijā veicām, Latvijai pievienojoties eirozonai.
Jaunajā gadā stājās spēkā līdz tam vairāku uzņēmēju un uzņēmēju organizāciju kritizētā norma, ka turpmāk uzņēmuma valdes locekļiem par kapitālsabiedrības nodokļu parādiem būs jāatbild ar savu personisko mantu.
Šo jauninājumu nevar vērtēt viennozīmīgi - vai nu tikai kā labu, vai tikai kā sliktu. Tomēr šķiet, ka par nenomaksātiem uzņēmuma nodokļiem uzlikt pilnu atbildību tikai un vienīgi uzņēmuma valdes locekļiem, ir vismaz daļēji nepareizi.
Proti, pieņemot, ka kāds uzņēmums ir tik sliktā stāvoklī, ka nevar nomaksāt nodokļus, ne arī veikt citus maksājumus, bet uzņēmuma valdes loceklis tomēr cenšas kaut ko darīt, lai nodrošinātu maksātspēju, šādā gadījumā būtu nepareizi piemērot valdes loceklim atbildību ar visu viņa personīgo mantu.
Taču gadījumos, kad uzņēmuma valdes loceklis ir apzināti izveidojis nodokļu parādu, lai pēc iespējas ātrāk novestu uzņēmumu līdz maksātnespējai, piemēram, īstenojot dažādas krāpnieciskas shēmas, šāda veida atbildības piemērošana būtu nepieciešama.
Taču kopumā šāda izmaiņu ieviešana rada iespaidu, ka atbildīgās valsts iestādes jau sākotnēji pieņem, ka cilvēks, kurš grib sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir iecerējis to darīt valstij un uzņēmējdarbības videi nedraudzīgā veidā.
Kā varētu raksturot "Hesburger" klientu?
Jaunajos "Hesburger" tirgos, piemēram, Latvijā, Lietuvā, mūsu klienti mēdz būt gados jauni cilvēki, bet, piemēram, Somijā mūsu ikdiena ir ap 50 gadus veci klienti, kā arī jaunieši. Somijas fenomens skaidrojams ar to, ka tur esam jau ilgu laiku. Varētu pat teikt, ka kaut kādā mērā ar "Hesburger" Somijā ir izaugusi kāda paaudze. Proti, tie, kam patlaban ir ap 50 gadiem, uz "Hesburger" pirmoreiz atnāca, būdami desmitgadīgi, un turpina to darīt vēl joprojām.
Kāds "Hesburger" tīklam bija pagājušais gads Baltijas tirgū?
Patlaban vēl neesam apkopojuši finanšu datus, taču kopumā varu teikt, ka pērn izaugsme bija vērojama visos "Hesburger" tirgos. Straujāka izaugsme gan bija Lietuvā, taču tas skaidrojams ar to, ka Lietuva vēl ir salīdzinoši jauns tirgus. Darbojamies tur kopš 2007.gada, bet šķiet, ka tikai pēdējā pusgada laikā klienti Lietuvā ir sev atklājuši "Hesburger", kas parādās arī apgrozījuma pieaugumā.
Informācijai:
Patlaban Latvijā ir 42 "Hesburger" ēstuves, 21 no tām atrodas Rīgā, 21 - reģionu lielākajās pilsētās.
Kopumā ar zīmolu "Hesburger" darbojas vairāk nekā 400 struktūrvienības Somijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Krievijā un Turcijā. "Hesburger" darbinieku skaits pārsniedz 6100. Pērn vasarā uzņēmums svinēja desmit darba gadu jubileju Latvijas tirgū.
Kā ziņots, 2013.gadā "Hesburger" apgrozījums Latvijā pieaudzis par 11%, sasniedzot 17,2 miljonus eiro. Kopējais "Hesburger" pārdošanas apjoms 2013.gadā visās Baltijas valstīs bijis 45,5 miljoni eiro, no tiem 18 miljoni eiro ir apgrozījums Igaunijā un 10,3 miljoni eiro - Lietuvas tirgū. Savukārt "Hesburger" investīcijas Baltijas reģionā 2013.gadā ir desmit miljoni eiro, no tiem 3,7 miljoni eiro investēti Latvijas tirgū.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, ķēdi "Hesburger" Latvijā pārvalda 26 uzņēmumi, kas pieder SIA "Rigaburger". Savukārt "Rigaburger" pilnībā pieder Somijas kompānijai "Hes-Pro (Finland) Oy".
Uz sarakstu
