Godmanis: Eirozonas reformas jau ir uzsāktas
Reformas pamatā ir Finanšu stabilitātes pakts, kam nepiekrīt tikai divas Eiropas Savienības (ES) valstis - Lielbritānija un Čehija. Akceptējot šo paktu, Latvijā ir pieņemts Fiskālās disciplīnas likums. Likuma pamatideja ir nosacījums par ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu, proti, Latvijai jau tuvākajos gados - 2015.-2016.gadā - ir jāpanāk, ka strukturālais deficīts nedrīkst būt lielāks par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiesa, šis rādītājs sevī neiekļauj izdevumus valsts parāda procentu apmaksai.
Latviju šī likuma nosacījumi skar ļoti sāpīgi, jo neļauj valdībai palielināt izdevumus tādām nozarēm kā veselības aprūpe, izglītība, kultūra un valsts pārvalde. Diemžēl tieši šajās nozarēs kopējais naudas apgrozījums ir tikai krities kopš 2008.gada. Fiskālās disciplīnas likums strikti liedz palielināt deficītu, atskaitot tikai ārkārtas gadījumus. Par šī likuma neievērošanu var sodīt, apturot ES struktūrfondu maksājumus, kā tas ir Ungārijas gadījumā.
Reformas skars arī banku uzraudzību, kas Latvijai ir īpaši svarīga. Krīzes laikā kļuva skaidrs, ka bankas ES netiek pietiekami uzraudzītas un "plīst" visās valstīs. Plānots, ka no 2014.gada 1.janvāra lielākās Latvijas bankas uzraudzīs ne tikai pašmāju Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bet arī Banku uzraudzības aģentūra, kas būs tieši pakļauta Eiropas Centrālajai bankai.
Pagājušā gada vidū daudzu uzmanību piesaistīja Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja teiktais, ka viņš neizslēdz, ka ES eirozonas valstīm var būt savs finanšu mehānisms, kas vairs neattiektos uz tām valstīm, kas ir ārpus eirozonas. Tas ES jau draud ar diviem budžetiem. Tāpēc vien Latvijai ir svarīgi būt eirozonā. Neaizmirsīsim, ka ES budžeta galvenās donores ir eirozonas valstis, bet tās valstis, kas ir ārpus eirozonas, izņemot Zviedriju, visas ir saņēmējas, norāda Godmanis.
Uz sarakstu
