Gašpuitis: mājsaimniecību uzvedība nav adekvāta ekonomiskajai situācijai
Patlaban Baltijas valstu izaugsmi veicina ne tikai eksports, bet arī iekšzemes patēriņš, taču tajā ir vērojamas atšķirības starp valstīm. Kamēr Lietuvā pieaug iedzīvotāju uzkrājumi, bet patēriņš samazinās, tikmēr Latvijā mājsaimniecību uzkrājumi samazinās, bet patēriņš strauji aug, norādīja Gašpuitis.
"Varētu teikt, ka mājsaimniecības jūtas stabili, tāpēc tēriņi pieaug, un cilvēki atļaujas iegādāties preces, kuras krīzes laikā nepirka vispār. No otras puses - cilvēki tērē tāpēc, ka neredz iespējas veidot uzkrājumus, un par to liecina patērētāju noskaņojuma samazināšanās," piebilda Gašpuitis.
Viņš piebilda, ka Latvija ir kopējā ekonomiskā noskaņojuma līdere Baltijas reģionā, un šis noskaņojums lēnām pieaug, lai gan kaimiņvalstīs tam ir tendence samazināties.
Lietuvā un Igaunijā mājsaimniecības izjūt lielākas bažas par eirozonas ekonomiskajām problēmām, tāpēc veido uzkrājumus, neraugoties uz zemajām procentu likmēm, taču Latvijas iedzīvotāji palielina patēriņu. Tas var radīt finansiālus draudus mājsaimniecībām nākotnē, situācijā, ja atkal notiks kādi globāli finanšu satricinājumi pasaulē, norādīja Gašpuitis.
Uz sarakstu
