Gašpuitis: inflācija Latvijā turpina nīkuļot
Viņš atzīmē, ka jūlijā bija vērojama cenu līmeņa krišanās par 0,4%. Straujāk - par 0,8% kritās cenas precēm, kamēr pakalpojumiem tās pieauga par 0,7%.
Deflāciju noteica visai aktīvā atlaižu piemērošana apģērbam un apaviem.
Sezonalitātes ietekmē kritās arī pārtikas cenas. Tikmēr cenu kāpumu piedzīvoja ar mājokli saistīti pakalpojumi - par ūdeni un kanalizāciju, kā arī maksa par siltumenerģiju.
Rezultātā gada inflācija ir atslīdējusi līdz 0,6% no 0,7% jūnijā.
Cenu kāpumu noturēs vājā eirozonas izaugsme, kuru pastiprinās cenu pazemināšanās Krievijas tirgum audzēto, ražoto pārtikas produktu segmentos, skaidro Gašpuitis.
Viņš prognozē, ka saglabāsies atšķirības starp preču un pakalpojumu cenu dinamiku. Tas ļaus turpināt audzēt iedzīvotāju pirktspēju un sildīt patēriņu. Tādējādi šogad, ņemot elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas atlikšanu, eirozonas atlabšanas gausumu, gan sankciju ietekmi, inflācija būs krietni zemāka par gada sākumā izteiktajām prognozēm, par prieku patērētājiem.
"Taču zemā reģiona inflācija rada papildu izaicinājumus, kas slāpē eirozonas ekonomikas atgūšanos. To pastiprinās arī tirdzniecības ierobežojumi starp Eiropas Savienību un Krieviju. Tādēļ jācer, ka centieni iedzīvināt inflāciju izdosies, kas ļaus arī cerīgāk vērtēt arī Latvijas ekonomikas perspektīvas," norāda Gašpuitis.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, palielinājās par 0,6%.
Uz sarakstu
