FM šā gada IKP izaugsmes prognozi paaugstina līdz 4%
Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un paliks 3,7%. Savukārt 2014.-2015.gadā tiek prognozēta 4% IKP izaugsme, informēja FM Komunikācijas nodaļā.
Iepriekšējās makroekonomisko rādītāju prognozes tika izstrādātas šā gada februārī, gatavojot Konverģences programmu, un paredzēja IKP pieaugumu 2% apmērā 2012.gadā, 3,7% IKP pieaugumu 2013.gadā un 4% nākamajos divos gados. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs tika veidots uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību.
"Pieaugums ir diezgan ievērojams, kas ļauj mums novirzīt papildu līdzekļus gan 2012.gada grozījumos, gan arī lemjot par 2013.gada budžetu, vēl aizvien sasniedzot izvirzītos budžeta deficīta samazināšanas mērķus, ka 2013.gadā tas nepārsniedz 1,4% no IKP," pēc valdības sēdes šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju prognozes, FM konsultējusies ar Latvijas Komercbanku ekspertiem un saskaņojusi prognozes ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Banku. FM veikusi arī konsultācijas ar Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem par sagatavotajām prognozēm.
Ministru kabinets šodien izskatīja aktualizētās makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozes šim gadam un 2013.-2015.gadam.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, tika pārskatīta arī potenciālā IKP prognoze vidējam termiņam, kas ietekmēja strukturālās bilances rādītājus. Vispārējās valdības budžeta mērķi vidējā termiņā nav mainījušies salīdzinājumā ar Konverģences programmā definētajiem.
Aktualizējot makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozes šim gadam, FM var pilnvērtīgi sākt budžeta grozījumu sagatavošanas procesu. Budžeta grozījumos prioritāri būtu atbalstāmi tie pasākumi, kas nerada papildu izdevumu pieprasījumu ietekmes turpmākajiem gadiem, norāda norāda FM parlamentārā sekretāre Karina Korna.
FM prezentācijā par makroekonomisko rādītāju prognozēm 2012.-2015.gadam raksta, ka salīdzinājumā ar pavasari situācija ārējā vidē pasliktinājusies, taču tās pasliktināšanās joprojām nav ietekmējusi Latvijas izaugsmi.
Latvijas ekonomikas noturība pret ārējās vides satricinājumiem izrādījusies lielāka, nekā uzskatīts, arī iedzīvotāju un uzņēmēju konfidence nav pasliktinājusies, norāda FM. Turklāt Latvijas galvenās eksporta partnervalstis turpina attīstīties labāk, nekā prognozēts.
Mazinoties pieprasījumam Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmēju elastība dod iespēju pārorientēties uz citiem tirgiem. Samazinājies naftas cenu šoka risks, norāda FM.
Prezentācijā ministrijas speciālisti arī atzīmē, ka pieaudzis eirozonas ilgstošas vājas izaugsmes, kā arī parādu krīzes negatīva iznākuma risks - atsevišķu valstu izstāšanās no eirozonas/eirozonas sabrukums.
Latvijas ekonomikas pieaugums pirmajā ceturksnī bijis būtiski labāks nekā prognozēts, tomēr ārējā vide saglabājas nenoteikta. Iekšējais pieprasījums ir sācis pieaugt, kas daļēji kompensē ārējās vides pasliktināšanos, skaidro FM. Latvijas ekonomiku pozitīvi ietekmē arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas - noturība pret krīzi Dienvideiropā.
Lielākie riski Latvijas ekonomikai joprojām ir saistīti ar notikumu attīstību eirozonā, pasaules izejvielu cenu dinamiku un citu pasaules lielo ekonomiku attīstību, prognozē FM.
Atjaunotās Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes veidotas, sabalansējot pozitīvos un negatīvos riskus, norāda FM. Gadījumā, ja situācija eirozonā vēl vairāk pasliktināsies, izaugsme 2012. un 2013. gadā var būt arī būtiski vājāka, nekā patlaban prognozēt, atzīmē FM speciālisti.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo ceturksni palielinājies par 6,9%.
Uz sarakstu
