FM: pērnā gada IKP notur Latviju starp izaugsmes līderiem ES
"Diezgan droši var apgalvot, ka Latvijas izaugsmes rādītājs arī pērn bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Turpmākajos gados izaugsme varētu būt sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, ņemot vērā, ka ekonomikas situācija Eiropas Savienībā sāk pakāpeniski uzlaboties un ir gaidāmas spēcīgākas plūsmas gan investīcijās, gan arī ārējā tirdzniecībā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotais ātrais novērtējums par IKP pieaugumu 2013.gada 4.ceturksnī, tad, salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo ceturksni, bija novērojams 3,5% pieaugums. Savukārt sezonāli izlīdzinātais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija 0,7% līmenī.
No izlietojuma aspekta lielāko devumu 2013.gada izaugsmē sniedza privātais patēriņš, kas ir skaidrojams ar stabilo darba samaksas kāpumu un bezdarba līmeņa samazinājumu ekonomikā. Tajā pat laikā īstenojās jau iepriekš gaidītie zemāki pieauguma tempi eksportā un attiecīgi arī apstrādes rūpniecībā, ko negatīvajā virzienā ietekmēja AS "Liepājas Metalurgs" darbības apturēšana. Eksporta pieauguma tempi pērn bija zemāki arī bāzes efekta dēļ, ko radīja rekordaugstā lauksaimniecības raža 2012.gadā. Tranzīta apjomu kritums 2013.gadā arī negatīvi ietekmēja gan eksportu, gan importu.
Dati par rūpniecību norāda, ka esam gatavi spēcīgākam pieprasījumam no ārējā sektora un, neskatoties uz AS "Liepājas Metalurgs" darbības apturēšanu, ražošanas apjomu līmenis 2013.gadā kopumā nesamazinājās. Tas liecina, ka apstrādes rūpniecībā ir būtiski aktivizējušās citas nozares un pie atbilstošas investīciju plūsmas, apstrādes rūpniecība varētu iepriecināt ar spēcīgiem pieauguma tempiem 2014.gadā.
Uz sarakstu
