FM: Mikrouzņēmumu nodokļa režīma maiņai jāizvērtē visi argumenti
FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūrai LETA atzina, ka, vērtējot MUN mērķa sasniegšanu laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam, ir nozīmīgi vērtēt sasniegtos rādītājus un to dinamiku. 2014.gada novembrī jau bija reģistrēti vairāk nekā 40 000 MUN maksātāju, aptuveni divas trešdaļas no visiem MUN maksātājiem ir dibināti SIA juridiskajā formā. Savukārt 91% no MUN maksātājiem - SIA īpašniekiem - vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Mikrouzņēmums šīm personām nav vienīgais saimnieciskās darbības veids. 2013.gadā MUN kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Salīdzinoši MUN maksātāji ir aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem, un MUN režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem. Tādējādi ir redzama disproporcija starp nodokļu maksātāju daudzumu un nodokļa īpatsvaru, norāda FM. 2013.gadā populārākā MUN maksātāju darbības sfēra bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšana, kur ietilpst arī grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi, kas norāda, ka liela daļa MUN maksātāju nav tādi, kuriem trūkst zināšanu un kuriem pēc būtības būtu jāatvieglo administratīvais slogs, uzskata FM. Kopumā MUN maksātāju darbības sfērās dominē pakalpojumu sniegšana.
Laikā līdz 2013.gada 31.decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto mikrouzņēmumu darbinieku kopējais skaits bija 108 700 un 52% no minētajām personām darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms MUN maksātāja statusa iegūšanas. Tātad vairāk nekā puse mikrouzņēmumu darbinieku nav MUN režīma sākotnējā mērķa grupa, secina FM.
Ja MUN režīmu izmanto kā papildu saimnieciskās darbības modeli, tad viennozīmīgi MUN režīms nekalpo kā saimnieciskās darbības sākšanas stimuls, bet tikai kā izdevīgs nodokļu režīms. Ja liela daļa MUN maksātāju darbinieku tieši pirms MUN režīma piemērošanas bija darba attiecībās, tad arī mērķis MUN režīmu piemērot bez darba palikušiem iedzīvotājiem ir tikai daļēji sasniegts, jo ievērojama daļa šo modeli izmanto, lai optimizētu darbaspēka izmaksas, darbiniekiem liekot dibināt mikrouzņēmumu un turpmāk iepriekš algotā darba ienākumus izmaksājot MUN maksātājam, secina FM. Šo konstatēto manipulāciju dēļ ir virzīti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, lai novērstu modeļus, kad darba algu transformē par saimnieciskās darbības ienākumu.
Pēc Labklājības ministrijas datiem, par mikrouzņēmumu darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu mikrouzņēmumu darbinieku 2013.gadā bija 112 eiro mēnesī (tam nav bijusi tendence augt). Savukārt, lai sakrātu minimālai pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir personai ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, par mikrouzņēmuma darbinieku sociālas iemaksa būtu jāveic 69 gadus, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem - 79 gadus, bet ar darba stāžu virs 41 gada - pat 90 gadus. Šādi darba stāži, ja MUN režīms paliek nemainīgs un sociālo iemaksu objekts neaug, nav reāli īstenojami. Tādējādi, saglabājot MUN režīmu atbilstoši līdzšinējam modelim, iedzīvotāji - MUN maksātāji - tiek maldināti, ka par viņiem MUN režīma laikā veiktie sociālo iemaksu apmēri nākotnē (ilgstoši piemērojot šo režīmu) varēs nodrošināt optimālus vai minimālus valsts garantētos sociālos labumus, proti, pabalstus un pensijas.
FM norāda, ka Saeimā iesniegtais likumprojekts nerisina nevienu no identificētajām problēmām.
FM eksperti domā, ka šogad likumā paredzētais pieaugums MUN apgrozījumam virs 7000 eiro uz 11% nav vērtējams kā būtisks nodokļu sloga kāpums, jo vienalga tas paliek būtiski zemāks nekā standartrežīmā, ko ar savu rīcību parāda arī MUN lietotāji, kuru skaits turpina augt tikpat strauji kā iepriekš.
Ministrija vērš uzmanību, ka iecerētie grozījumi MUN regulējumā nerisina identificētās problēmas.
Jāatzīmē, ka pēc plašām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, kas paredz piemērot MUN likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.
Plānots, ka likumprojekts ar priekšlikumiem uz otro lasījumu tiks būtiski pilnveidots. Paredzēts, ka Saeima šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā skatīs nākamnedēļ un priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt trīs nedēļas.
Šo ideju atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). LTRK vadītājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA stāstīja, ka šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tās priekšsēdētāja Kārļa Šadurska (V) vadībā ir devusi cerību, ka vismaz biznesa sākšanas posmā un tāpat arī jaunā regulējuma pārejas periodā trīs gadus tiks saglabāta iepriekšējā - 9% - MUN likme.
Iepriekš Saeima 2013.gada novembrī grozīja MUN likumu, paredzot pakāpeniski palielināt MUN, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums paredz, ka MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015.gadā - 11%, 2016.gadā - 13% un no 2017.gada - 15%.
Saskaņā ar šo likumu 2015.gadā nodokļa likme MUN maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, noteikta 11% apmērā līdzšinējo 9% vietā. Tomēr MUN likmes paaugstināšana izpelnījusies uzņēmēju kritiku, un Saeimā top likuma grozījumi.
Uz sarakstu
