FM: ES fondu apguvi kavē iepirkumu process un neprecīza plānošana
Valdībā otrdien uzklausīja FM sagatavoto ziņojumu par ES fondu apguvi līdz šā gada 31.janvārim. Kopumā no projektu īstenošanai pieejamiem 3,5 miljardiem latu publiskā finansējuma saņēmējiem ir izmaksāta vairāk nekā puse jeb 56,8%. 2012.gada laikā ir veikti maksājumi 465,6 miljonu latu apmērā.
Ministrija secinājusi, ka fondu apguvē ir vērojams progress - gan projektu ziņā, gan noslēgto līgumu un izmaksātā finansējuma ziņā. Tomēr pagājušajā gadā arī novērota tendence, ka ministrijas pārāk optimistiski plāno finansējuma apguvi, līdz arto arī ir nobīdes par pāris desmitiem miljoniem latu.
Vislielākās nobīdes no sākotnēji plānotā finansējuma apguves ir Satiksmes ministrijai, kur faktiskā izpilde ir 44% apmērā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izpilde ir 88% apmērā, bet Ekonomikas ministrijai - 73% apmērā. Lielākās neizpildes ir saistībā ar lielo ostu infrastruktūru, sabiedrisko transportu Rīgā un projektiem, kuri saistīti ar informācijas komunikāciju tehnoloģijām.
Papildus jau nosauktajām problēmām, kas kavē finansējuma apguvi, FM novērojusi arī jaunu tendenci - tie ir pārkāpumi, kas saistīti ar līgumu izpildi, un ir veikti grozījumi līgumu izpildes laikā - to ministrijas speciālisti saredz kā jaunu, simptomātisku problēmu. Tomēr pozitīvas izmaiņas ir vērojamas, kopš lielos iepirkumu līgumus izvērtē Valsts kancelejas, FM un Tieslietu ministrijas eksperti.
Analizējot ES fondu apguvi, FM secinājusi, ka pagājušā gada beigās mērķa maksājumiem finansējuma saņēmējiem izpilde nav apmierinoša, jo pagājušā gada laikā veikti maksājumi tikai76,9% apmērā no plānotā maksājumu finansējuma, lielākais maksājumu īpatsvars bijis gada nogalē, kad izmaksāti 151,98 miljoni latu jeb 32,6% no gada laikā veiktajiem maksājumiem. Tomēr, neskatoties uz šo neizpildi, ministrija uzskata, ka Latvijai joprojām ir iespējams veiksmīgi apgūt visu pieejamo ES fondu finansējumu, ja tiks turpināti finanšu disciplīnas pasākumi un elastīgas izmaiņas, kādas nepieciešamas.
Kopējā ES fondu līdzekļu neatbilstība ir 27,6 miljonu apmērā, valsts iestādēs neatbilstību apjoms ir 7,7 miljoni latu jeb 27,8% no kopējā 2007-2013.gada plānošanas periodā konstatēto neatbilstību apjoma. Ministrija skaidro, ka pārsvarā neatbilstības ES fondu projektos rodas iepirkumu normu pārkāpumu rezultātā un aktivitāšu ieviešanas normatīvo aktu pārkāpumu dēļ, kā arī tāpēc, ka finansējuma saņēmēji neveic saimniecisko darbību un veikto darbu apjomi neatbilst aktivitāšu īstenošanas nosacījumiem vai projekta saskaņotajai tāmei.
Līguma pārkāpumu dēļ neatbilstība ir 16,5 miljonu latu apmērā, iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumu dēļ - 7 miljoni, bet saistībā ar aizdomām vai krāpšanos neatbilstība ir 4 miljoni latu. Secināts, ka straujākais neatbilstību apjoma pieaugums ir vērojams valsts budžeta iestāžu projektos, tomēr pieaugums ir arī nevalstisko organizāciju līgumu pārkāpumiem.
FM arī uzskata, ka būtu jāsamazina uzņemto virssaistību apjoms, un pašreiz piešķirtais jāizmanto efektīvāk. Uz janvāra beigām virssaistību līgumi bija noslēgti par 97,9 milj. latu, kas ir 107,9% no plānotā apjoma, bet lauzto līgumu un neatbilstību apjoms uz 30.janvāri ir 47,1 miljons latu. Tam piekrita arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), kurš norādīja, ka ir jārisina jautājums par virssaistību pārdali.
Jomas, kurās rādītāji pārsnieguši plānoto, ir sociālā iekļaušana, sociālā rehabilitācija, vidējā un profesionālā izglītība, veselības aprūpe un uzņēmējdarbības veicināšana. Savukārt jomas, kurās ir potenciāli rādītāju neizpildes riski, ir zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība, profesionālās izglītības nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide, attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana, finanšu pieejamība, dzelzceļa infrastruktūra.
Uz sarakstu
