EP ziņotājs: Latvija paveikusi mājasdarbus eiro ieviešanai
Taču viņš norādīja uz zemo Latvijas sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai un uzsvēra, ka atbildīgajām institūcijām nepieciešamas vairāk komunicēt ar cilvēkiem un skaidrot sabiedrībai, ko praktiski nozīmē pievienošanās eirozonai.
Balcs, kurš ir EP ziņotājs gaidāmajam Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par eiro ieviešanu Latvijā, šodien vizītes Latvijā noslēgumā žurnālistiem sacīja, ka savā ziņojumā pieminēs zemo sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai. Vienlaikus viņš atzina, ka arī Vācijā savulaik pirms eiro ieviešanas bija zems sabiedrības atbalsts vienotās Eiropas valūtas ieviešanai, arī daudziem vāciešiem patika sava valūta, un Latvijā situācija ir līdzīga.
EP deputāts uzsvēra, ka pēc tam, kad būs pieņemts gala lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai, mūsu valstij būs jāīsteno plaša komunikācijas kampaņa Latvijas sabiedrībai. Pēc Balca domām, sabiedrības informēšanā par eiro nekas nav nokavēts, atbildīgās amatpersonas ir gatavas šai kampaņai - ir izstrādāts detalizēts plāns komunikācijas kampaņai, un pusgads līdz plānotajam eiro ieviešanas datumam ir pietiekams tās īstenošanai.
Šādai kampaņai pietiktu pat ar trīs vai četriem mēnešiem pirms eiro ieviešanas, viedokli pauda Balcs, vaicāts, vai atbildīgās iestādes līdz šim nav bijušas pārāk kūtras skaidrojošā darba veikšanā. Taču viņš uzsvēra, ka komunikācijas kampaņai noteikti jāsākas jūlijā pēc tam, kad gaidāms gala lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā.
Balcs žurnālistiem sacīja, ka viņš vizītes Latvijā laikā apspriedis arī mūsu valsts banku sistēmas stabilitāti un nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas finanšu sektorā.
EP deputāts secināja, ka Latvijas banku sektors ir stabils, mūsu valsts situāciju nevar salīdzināt ar problēmām finanšu sektorā vairākās Dienvidu valstīs. Latvijas finanšu sektora situācija ir pilnīgi atšķirīga no tādām valstīm kā Kipra, vērtēja Balcs.
Augstais nerezidentu depozītu īpatsvars Latvijas banku sektorā nav īpaša problēma, ja vērtē pievienošanās eirozonai kontekstā, sacīja EP deputāts, atzīmējot, ka Latvijai šajā jomā jau vēsturiski bijušas īpašas attiecības ar NVS valstīm.
EP deputāts savu vizīti Latvijā novērtēja kā auglīgu. Viņš paslavēja Latviju par paveikto darbu, gatavojoties eirozonai.
Balcs tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), finanšu ministru Andri Vilku (V), EK pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, Latvijas Bankas vadību, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Saeimas pārstāvjiem. Balcs uzklausīja arī nevalstiskā sektora un uzņēmēju organizāciju pārstāvjus, viedokļu līderus un patērētāju interešu aizstāvjus.
Jūnija sākumā EK un Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar konverģences ziņojumiem par Latvijas atbilstību uzņemšanai eirozonā.
Balstoties uz EK priekšlikumu, gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā plānots pieņemt Eiropas Savienības Padomē šā gada jūlijā. Uz EK priekšlikumu ES Padomei par Latvijas pievienošanos eirozonai attiecas tā saucamā apspriežu procedūra, kas nozīmē, ka EP jāsniedz atzinums par likumdošanas priekšlikumu, pirms to pieņem Eiropas Savienības Padome. Parlaments likumdošanas priekšlikumu var apstiprināt, noraidīt vai ierosināt tajā grozījumus. Padomei nav juridisku saistību ņemt vērā EP atzinumu, bet tā nedrīkst pieņemt lēmumu pirms EP atzinuma saņemšanas.
Atzinuma autors būs Balcs, kurš pārstāv Eiropas Tautas partiju un ievēlēts EP no Vācijas.
Uz sarakstu
