EM: visu daudzdzīvokļu māju nosiltināšanai vajag trīs miljardus
Tā kā šādi līdzekļi nav pieejami, viņaprāt, ir jāmaina atbalsta forma. EM ieskatā atbalstam jābūt finanšu instrumenta veidā, naudu izmantojot vairākkārtīgi. Ķirsis minēja, ka praksē varētu būt pieejama lēta nauda, ko varētu izmantot aizdevumiem. Mājas iemītnieki vērstos bankā pēc kredīta, bet banka, izmantojot savu un lēto naudu, piedāvātu zemāku procentu likmi. Sasniedzot noteiktu efektivitātes līmeni, varētu piešķirt arī daļu līdzekļu granta veidā.
EM pārstāvis teica, ka papildus jādiskutē par netiešiem atbalsta līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi nosiltinātam īpašumam, savukārt pašvaldības varētu noteikt kā prioritāti sakārtot nosiltināto ēku pagalmus.
Ķirsis arī atzina, ka klibo siltināšanas kvalitāte, proti, solītā 50% ietaupījuma vietā sanāk tikai 30%. Tāpēc viņš saskata vietu energoservisa (ESKO) kompānijām.
Pēc viņa sniegtās informācijas, patlaban nosiltināti vien 3% māju.
Viņš atzina, ka noteiktais mērķis samazināt siltumenerģijas patēriņu līdz 100 kilovatstundām uz kvadrātmetru līdz 2030.gadam ir diezgan ambiciozs, taču "slikts tas karavīrs, kas negrib kļūt par ģenerāli". Viņaprāt, loma ir ne tikai valstij, bet ari pašvaldībām un iedzīvotājiem par to jādomā. Arī sabiedrība vairāk jāizglīto par energoefektivitāti.
Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna stāstīja, ka Rīgā neatliekami jārenovē 6 000 daudzdzīvokļu māju, un tam nepieciešami 650-700 miljoni latu.
Viņa uzskata, ka ir iespējams veikt virkni pasākumu siltuma patēriņa mazināšanai. Piemēram, jāuzliek pienākums apsaimniekotājam rēķinā informēt par mājas faktisko siltumenerģijas patēriņu. "Nav ko vainot iedzīvotājus, jo viņi nezina, cik ir patēriņš," teica Rubīna.
Viņa arī mudināja ieviest ranžētu īpašuma nodokli, par kritēriju izmantojot vidējo siltumenerģijas patēriņu, augstāku nodokli nosakot nekustamajam īpašumam ar lielāku patēriņu.
Aģentūra arī jau vairāku gadu garumā rosinājusi izveidot rotācijas fondu, kas sniegtu finansiālu atbalstu iedzīvotājiem. Rubīna vērtēja, ka šim valdības sastāvam beidzot ir izdevies sadzirdēt šo nepieciešamību, tāpēc viņai ir liela pārliecība, ka jautājums tiks atrisināts. Iestādes vadītāja arī mudināja atbalstīt ESKO veidošanos, norādot, ka patlaban Rīgā darbojas tikai "Renesko", bet galvaspilsētā būtu vajadzīgas piecas sešas šādas firmas.
Diskusijā tika apspriests, kāpēc ēku siltināšanas jomā darbi nesokas. Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga norādīja, ka cilvēki zina, kas ir siltināšana, bet to neīsteno dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, neuzticas kaimiņiem un nav gatavi ar tiem kopā ņemt kredītu uz 20 gadiem, ka arī uzskata siltināšanu par lielu, sarežģītu, dārgu.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības "Rigondas 7" valdes locekle Irisa Simanoviča atzina, ka pēc siltināšanas viņas pārstāvētās mājas siltuma patēriņš samazinājies par divām trešdaļām, taču tās īstenošana bijusi sarežģīta. Grūtības sagādājusi gan dokumentu gatavošana, gan grūtības atrast profesionālu būvuzraugu, bet iepirkuma īstenošanu, meklējot piedāvājumu ar zemāko cenu, viņa nosauca par "murgainu pasākumu". Viņasprāt, valsts varētu nodrošināt sertificēto speciālistu kvalifikāciju, samazināt birokrātisko slogu un dokumentu izskatīšanas termiņus, savukārt pašvaldības var informēt iedzīvotājus un atbalstīt enerģijas taupīšanas pasākumus.
Komentējot priekšlikumu samazināt dzīvokļu īpašnieku īpatsvaru, ar ko sapulcē var pieņemt lēmumu par siltināšanu, Ķirsis izteicās skeptiski, jo lēmumu pieņemtu tikai uz sapulci atnākušie, bet kredītu ņemtu visi. Viņaprāt, kvorumu nevajadzētu mazināt un drīzāk jāstrādā ar "burkāniem".
Sabiedriskās politikas centra "Providus" eksperts Reinis Āboltiņš sprieda, ka tiem iedzīvotājiem, kas nomaina durvis un logus, varētu ļaut maksāt mazāk par apkuri ziemā, savukārt tiem, kas to nedara, cena varētu būt augstāka.
Uzņēmējs Edgars Vīgants vērtēja, ka vēsturiski siltumražotājiem ar patērētājiem nav izveidojušies labi kontakti, un, viņaprāt, ir ļoti nepieciešams dialogs ar patērētājiem, jo tikai tad kopīgi varēs panākt labāku rezultātu. Viņš izteicās, ka energoefektivitātes jomā no valsts un patērētājiem ir interese, lai varētu piesaistīt līdzekļus no enerģijas piegādātājiem, taču tas rada jautājumus. Piemēram, atskaitot kādus līdzekļus no siltumuzņēmuma, tas var ietekmēt tarifus, turklāt patlaban siltumuzņēmumi pilda sociālo funkciju, līdz ar to nav daudz resursu citām aktivitātēm.
Uz sarakstu
