EM: Viena papildus brīvdiena IKP neietekmētu
Kā ziņots, Dziesmu un deju svētku padome lēma, ka Vispārējo Dziesmu un deju svētku, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai jāpiešķir svētku dienas statuss. Svētku rīkotāji vēlas, lai gadījumā, ja svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena tiktu noteikta par brīvdienu.
Urpena skaidroja, ka saražoto preču un pakalpojumu apjoms pārsvarā ir atkarīgs no kopējā pieprasījuma - gan ārējā, gan iekšējā. "Ārējā pieprasījuma līmenis nav atkarīgs no mūsu brīvdienu skaita, savukārt iekšējais pieprasījums patlaban joprojām ir visai zems. Iekšējais pieprasījums saistībā ar brīvdienām var svārstīties mēneša griezumā, bet tas kompensēsies ar izmaiņām citās dienās vai mēnešos, jo patēriņš ir tieši saistīts ar iedzīvotāju ienākumu apjomu," sacīja EM pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka svētku brīvdienas var palielināt mazumtirdzniecības apgrozījumu un līdz ar to arī attiecīgi palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus konkrētajās dienās. Brīvdienas pozitīvi ietekmē arī tūrisma nozari, īpaši izklaides pakalpojumus piedāvājošo uzņēmumu darbību, jo cilvēki izmanto iespēju atpūsties ārpus ierastās vides.
"Tiesa, atsevišķiem uzņēmējiem svētku dienas var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā samaksa. Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Lēmums par darba organizāciju ir pašu privātuzņēmēju kompetencē un t.s. pārcelto darba dienu regulējumam ir tikai rekomendējošs raksturs," stāstīja Urpena.
Pēc EM novērtējuma, viena papildus brīvdiena praktiski atstāj ļoti mazu ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem - tie var samazināties par 0,08%. Savukārt katrai nākamajai papildus brīvdienai ietekme jau ir lielāka, piemēram, otrā papildus diena ieņēmumus jau var samazināt par 0,1%, trešā par 0,2% un ceturtā jau par 0,3%.
Uz sarakstu
