EM: vidējā alga sasniegusi pirmskrīzes līmeni
Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darba samaksa pieauga par 3,6%. Šāds pieauguma temps bija arī šī gada 1. un 2.ceturksnī. Bruto darba samaksa straujāk pieauga sabiedriskajā sektorā (par 5,1%), tomēr jāņem vērā, ka krīzes laikā lielāks algu samazinājums bija tieši sabiedriskajā sektorā.
Līdzīgi kā iepriekš, darba samaksas dinamika tautsaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams transporta nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā un operācijās ar nekustamo īpašumu.
Darba samaksa nedaudz pieauga arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, kur ir augstākā darba samaksa valstī (987 lati), tomēr kopš gada sākuma šajā nozarē darba alga samazinās.
Savukārt darba algas nedaudz samazinājās informācijas un komunikāciju pakalpojumos un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā.
Kā Pilseta24.lv pastāstīja V.Skuja, Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darba samaksa pieauga par 4,8%.
Straujāks darba samaksas kāpums bija vērojams metālu ražošanā (par 18%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 14,1%) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 13,8%). Darba samaksa samazinājās automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, citu pārtikas produktu ražošanā, kā arī apģērbu ražošanā.
Ņemot vērā turpmāk prognozēto darbaspēka iztrūkumu, darba samaksa atsevišķās nozarēs varētu pieaugt, tomēr straujš darba samaksa kāpums nav gaidāms.
Uz sarakstu
