EM nemaina šā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi
Šādu prognozi ministrija izteica arī jūlijā, taču gada sākumā EM ekonomikas izaugsmi prognozēja 4,5% robežās. Pirms pāris dienām arī Finanšu ministrija (FM) nāca klajā ar paziņojumu, ka iepriekš izteiktās šā gada Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes vajadzēs koriģēt un izaugsme šogad būs ievērojami zemāka par FM līdz šim prognozētajiem 4%.
Nesen publicētajā EM informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī teikts, ka, līdzīgi kā pērn, arī šogad izaugsmi lielā mērā nodrošinās privātā patēriņa pieaugums, ko veicinās situācijas uzlabošanās darba tirgū. Sagaidāms, ka privātais patēriņš 2014.gadā varētu palielināties par 3,2%.
Savukārt strauju nodarbināto skaita un darba samaksas pieaugumu un līdz ar to arī privātā patēriņa kāpumu ierobežos nepieciešamība uzturēt konkurētspēju. Augot privātajam patēriņam, turpināsies stabila izaugsme uz iekšējo tirgu orientētās pakalpojumu nozarēs - komercpakalpojumos, tirdzniecībā un būvniecībā. Investīciju apjomus lielā mērā ietekmēs uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, kā arī komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika.
Latvijas eksporta iespējas sekmēs pakāpenisks pieprasījuma pieaugums lielākajos eksporta tirgos Rietumeiropā. Savukārt Latvijas ražotāju eksports uz Austrumu tirgiem būs cieši saistītas ar tālāko notikumu attīstību Ukrainā un Krievijas ekonomikas attīstības tendencēm. Tiesa, EM atzīst, ka vājais pieprasījums Krievijas tirgū mazina Latvijas ražotāju eksporta iespējas.
Latvijas eksporta struktūrā uz Krieviju galvenā preču grupa ir pārtikas rūpniecības ražojumi (aptuveni 40% no kopējā preču eksporta uz Krieviju). Liels īpatsvars ir arī mašīnām, mehānismiem un elektriskajām iekārtām, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijai. Tādējādi šo nozaru pārstāvji var ciest lielākos zaudējumus Krievijas pieprasījuma samazinājuma rezultātā. Tiek prognozēts, ka eksporta apjomu pieauguma tempi 2014.gadā varētu sasniegt 3,3%.
Ziņojumā teikts, ka preču un pakalpojumu importa apjomu pieaugumu, no vienas puses, veicinās privātā patēriņa palielinājums, bet, no otras puses, ierobežos mērenais investīciju pieaugums. Tā kā importa dinamika būs nedaudz lēnāka nekā eksporta pieaugums, 2014.gadā turpinās uzlaboties eksporta-importa bilance, kas kopumā šogad varētu sasniegt 1,2% no iekšzemes kopprodukta.
Situācija darba tirgū 2014.gadā turpinās uzlaboties - pieaugs nodarbinātība un palielināsies darba samaksa. Vienlaikus līdz ar izaugsmes tempu palēnināšanos uzlabojumi darba tirgū kļūs mērenāki.
Sagaidāms, ka 2014.gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 1,1% jeb vidēji 10 000, salīdzinot ar 2013.gadu. Vienlaikus nodarbinātības līmenis nedaudz pārsniegs 60% (vecuma grupā 15-74 gadi). Kopumā 2014.gadā nodarbināto skaits palielināsies līdz vidēji 904 000.
Nozīmīgākais nodarbinātības pieaugums 2014.gadā sagaidāms galvenokārt uz iekšzemes pieprasījumu vērstajās nozarēs - komercpakalpojumu sektorā, būvniecībā un tirdzniecībā. Minētās nozares nodrošinās vairāk nekā divas trešdaļas no jauno darbavietu pieauguma. Nodarbinātības pieaugums saglabāsies arī apstrādes rūpniecībā, tomēr tas būs lēnāks nekā 2013.gadā, ko galvenokārt ietekmēs nenoteiktība saistībā ar situācijas attīstību atsevišķos Latvijas eksporta tirgos.
Turpinās samazināties arī bezdarbs. Līdz 2014.gada beigām vidējais bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 9,2%, bet gada vidējais rādītājs varētu būt 10,1% jeb par 1,8 procentpunktiem mazāks nekā 2013.gadā, kad tas bija 11,9%.
Saglabājoties līdzšinējai cenu dinamikai, kopumā 2014.gadā sagaidāma mērena inflācija, tomēr EM prognozē, ka 2014.gada vidējais patēriņa cenu līmenis būs augstāks nekā 2013.gadā. To ietekmēs gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses faktori. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, pieaugs privātais patēriņš. Spiedienu uz patēriņa cenām radīs arī šī gada otrajā pusē plānotais tarifu kāpums ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem, piemēram, ūdens piegāde.
Ministrija prognozē, ka kopumā 2014.gadā sagaidāma mērena inflācija, un gada vidējā inflācija var būt ap 1% ar nosacījumu, ka pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.
Uz sarakstu
