"Ektornet": iedzīvotāji atļaujas dārgākus mājokļus
Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos 2013.gadā palielinājies par 37%, vienlaikus vidējai darījuma summai dzīvokļiem jaunajos projektos gada laikā pieaugot par 42%, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma "Ektornet" pārdošanas dati.
Tāpat pēc "Ektornet" īpašumu pārdošanas datiem, pērn par trešdaļu audzis arī pieprasījums pēc privātmājām, taču vidējās pirkumu summas saglabājušās aptuveni 2012.gada līmenī. Tikpat liels aktivitātes pieaugums bijis arī komerctelpu un industriālo telpu segmentā, kur vidējā darījumu summa palielinājusies divas reizes."Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn pieprasīti bijuši dārgāki "Ektornet" mājokļi un komerctelpas, kā arī industriālās telpas. Šāda tendence liecina, ka iedzīvotāji sāk atļauties vairāk, jo ir optimistiskāk noskaņoti par personīgo, kā arī valsts ekonomisko situāciju," komentē "Ektornet" valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.
Kovaļčuks norāda, ka pērn "Ektornet" sērijveida dzīvokļu vidējā pārdošanas summa bijusi EUR 43 700, kas ir par 20% augstāka nekā 2012.gadā, savukārt jauno projektu dzīvokļu vidējā pārdošanas summa sasniegusi EUR 107 200. Pēc "Ektornet" apkopotajiem datiem, darījuma finansēšanai gandrīz puse no visiem uzņēmuma īpašumu pircējiem ņēmuši kredītu bankā.
No visiem "Ektornet" darījumiem 2013.gadā 85% notikuši dzīvojamā segmentā. Līdzīgi kā 2012.gadā, visvairāk pārdošanas darījumu noslēgti Rīgā – centrā un mikrorajonos. Populārākie mikrorajoni bijuši Zolitūde, Ziepniekkalns, Šampēteris, Maskavas priekšpilsēta un Imanta.
"Kopš 2011.gada, kad "Ektornet" sāka aktīvu īpašumu pārdošanu, uzņēmuma portfeļa apjoms strauji samazinājies. Par šādu attīstības scenāriju esam gandarīti, jo tas liecina, ka nekustamā īpašuma tirgus Latvijā kļūst likvīdāks," stāsta A.Kovaļčuks. Tajā pašā laikā A.Kovaļčuks piebilst, ka "Ektornet" joprojām ir vieni no lielākajiem nekustamo īpašumu turētājiem valstī. Uzņēmuma portfelī ir vairāki simti dažādu veidu mājokļu, komercobjektu, zemju un investīciju projektu.
Kovaļčuks norāda, ka zemo īpašuma cenu, augošās ekonomikas, kā arī pievienošanās eirozonai dēļ, Latvija veido pievilcīgu vidi investīcijām. Viņš paredz, ka šogad Latvijā arvien vairāk kapitālu vēlēsies ieguldīt tieši investori no Ziemeļeiropas, īpaši no Somijas un Igaunijas.
Uz sarakstu
