Eksperts: patēriņš atkal ir mūsu ekonomikas stiprā pils
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļas pārstāve Dzintra Bērziņa, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ir samazinājās par 0,4%. Pērn aprīlī, salīdzinot ar martu, apgrozījums samazinājās par 0,9%.
Šajā aprīlī salīdzinājumā ar 2012.gada gada aprīli, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 6,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija 2,8%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 8,4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecība - par 8,8 %.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli ir pieaudzis par 6,5%.
Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, apgrozījums mazumtirdzniecībā kopumā ir pieaudzis par 6,6%. Par 4,7% ir palielinājies pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 7,9%.
Savukārt, kā paskaidroja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: "Patēriņš atkal ir mūsu ekonomikas stiprā pils".
"Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pret martu samazinājies par 2%, bet kāpums gada griezumā turējies šogad un pērn ierastajā diapazonā, šoreiz nedaudz pazeminoties līdz 6.2%. Mēneša laikā neparasti strauji samazinājies pārtikas pārdošanas apjoms, par 3.9%, kas varētu būt saistīts ar Lieldienu datumu "ceļošanu" pa kalendāru".
Citu īpaši interesantu jaunumu nav, savdabīgi izskatās tikai salikums starp nelielo būvmateriālu pārdošanas nelielo kritumu un mēbeļu pārdošanas kāpumu par gandrīz 40% gada griezumā, pērn straujš kāpums bija abās kategorijās, skaidroja Strautiņš, piebilstot, ka acīmredzot pērn cilvēki remontēja dzīvokļus, bet šogad tos iekārto, apmēram tā to varētu saprast.
"Runājot par sagaidāmām nākotnes tendencēm, būtiskas izmaiņas nozarē nav gaidāmas, citiem vārdiem, apgrozījums varētu turpināt augt apmēram līdzšinējā tempā. Tā liek domāt gan makro datu vairākums, gan noskaņojuma indeksi. Divi galvenie informācijas avoti par patērētāju domām un jūtām - DNB Latvijas Barometrs un Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma indeksi par Latviju šobrīd uzrāda drusku atšķirīgas tendences", stāstīja Strautiņš.
Daļēji tas izskaidrojams ar Barometra jautājumu par "situāciju Latvijā kopumā", kas ļauj cilvēkiem izteikt precīzi nedefinējamas sajūtas, šāda jautājuma Eiropas līmeņa aptaujā nav. Šogad šis Barometra komponents ir strauji nošļucis uz leju un tas, manuprāt, ir pirmkārt saistīts ar pašvaldību vēlēšanām un neizbēgami saistīto publiskās ķengāšanās uzvirmojumu. Arī Liepājas Metalurgam varētu būt ietekme, bet diezgan neliela, tas ietekmē ļoti mazas iedzīvotāju daļas dzīvi, skaidroja eksperts.
"Ja aplūkojam Barometra indeksus, kas atspoguļo iedzīvotāju vērtējumu par viņu materiālo stāvokli un tā sagaidāmajām izmaiņām, kā arī EK publicētos patērētāju noskaņojuma indeksus, tie ir gandrīz nemainīgi jau apmēram divus gadus, līdz ar to patēriņa kāpuma tempā krasas izmaiņas nav gaidāmas", informēja Strautiņš.
Strautiņš arī skaidroja, ka šomēnes publicētie darbaspēka apsekojuma dati rāda ļoti strauju situācijas uzlabošanos darba tirgū, bezdarbs gada laikā samazinājies par 3,5 procentpunktiem, kas ir straujākais kritums kopš 2002.gada jeb visā periodā, par ko pieejami dati. Strādājošo skaits pieaudzis par 40,7 tūkstošiem. Tātad Latvijas ģimenēs pieaug pelnītāju skaits un neesošā inflācija paātrina reālo algu līmeņa kāpumu. Makroekonomikas datu kopaina vairs nav tik viendabīgi augšupejoša kā pērn, taču tumšie plankumi ir tādi, kas sabiedrības labklājības dinamiku praktiski neietekmē. Tāpēc turpmākajos mēnešos varam gaidīt mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma turpināšanos līdzšinējā tempā, tas ir, par 5-10% gadā.
Uz sarakstu
