Banner 980x90

Eksperti: Valstij un pašvaldībām nevajag iesaistīties uzņēmējdarbībā un kropļot konkurenci

Valstij un pašvaldībām nevajag iesaistīties uzņēmējdarbībā un kropļot konkurenci, šādu viedokli šodien medijiem pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Valsts kontrole (VK) un Konkurences padome (KP).

LTRK, VK un KP uzskata, ka Saeimas izstrādātie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir pretrunā ar konkurencē balstītu biznesa vides attīstību.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka pašvaldībām ir jārada labi nosacījumi uzņēmējdarbības veicināšanai, bet valstij - konkurētspējīga nodokļu politika. Tas attiecīgi veicinātu uzņēmējdarbību, aktivizētu ekonomiku un sabiedrība būtu ieguvēja.

"Ja tā vietā pašvaldības nodarbojas ar komercdarbību, investējot savos uzņēmumos nodokļu maksātāju naudu, tiek radīti uzņēmumi, kas spiež ārā no tirgus konkurentus. Ja Latvijā būtu mazāks skaits pašvaldību, kuras iesaistās uzņēmējdarbībā, nebūtu problēmu," uzsvēra LTRK prezidents.

Savukārt VK vadītāja Elita Krūmiņa informēja par VK secinājumiem, veicot revīzijas. "VK šim jautājumam ir pievērsusi gana daudz uzmanības Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā un Saldū. VK revīzijās nav paudusi kategorisku noraidījumu valsts un pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbībā, taču VK ir norādījusi, ka šai iesaistei ir jābūt pamatotai," stāstīja Krūmiņa.

Pēc VK vadītājas teiktā, pašvaldībām komercdarbībā jāiesaistās tikai trīs gadījumos. Pirmkārt, ja tas ir nepieciešamas, lai sasniegtu no autonomajām funkcijām izrietošus mērķus. Otrkārt, ja tas ir efektīvākais, kā šos mērķus sasniegt. Treškārt, ja tas netraucē attīstīt privātā kapitāla darbību. Krūmiņa informēja, ka VK iepriekš konstatējusi, ka pašvaldības iesaistījušās tādās nozarēs kā lombarda, apbedīšanas, kravu pārvadājumu pakalpojumos un pat sniedz teritoriju labiekārtošanas pakalpojumus privātpersonām.

Savukārt KP Juridiskā departamenta direktors Māris Spička uzsvēra, ka līdztekus neracionālam līdzekļu izlietojumam šāda valsts un pašvaldību rīcība mazina inovatīvu, strādāt gribošu un varošu cilvēku motivāciju veidot savu biznesu Latvijā, jo valsts nespēj nodrošināt nepieciešamo paļāvību par drošu un paredzamu iespēju darboties godīgas konkurences apstākļos.

"Pašvaldībai ir jāizvērtē savas iesaistes uzņēmējdarbībā ietekme uz konkurenci. Pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā ir attaisnojama tikai tad, ja to nav uzņēmies privātais uzņēmējs," uzsvēra KP pārstāvis.

Krūmiņa arī veltīja kritiskus vārdus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībai. Pēc viņas teiktā, kapitāldaļu turētāji pārāk maz uzmanības velta savu dibināto uzņēmumu pārvaldībai. "Pašvaldībai ir jāseko, kā darbojas tās izveidotais uzņēmums, nevis tikai jānodibina," piebilda VK vadītāja.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)