Eksperti: LMT un "Lattelecom" apvienošanās nav vēlama
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja "Izzi" valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. "Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt," uzsver Kraujiņa.
Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. "Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai," uzsver "Izzi" valdes locekle.
"Baltcom" valdes loceklis Gints Kiršteins savukārt uzskata, ka nozarē jau kādu laiku konkurētspēju vairs ne tik daudz nosaka izmērs un resursu pieejamība, cik ātrums un spēja pielāgoties un radīt kaut ko jaunu. "Telekomunikāciju jomā ir tāds termins "big enough" jeb pietiekami liels, jo, liekot kaut ko vēl klāt, neko tas īpaši nemainīs. Līdz ar to apvienošanās situāciju būtiski nemainīs," uzskata Kiršteins. Esot arī jāsaprot, ka apvienošanās laikā abos uzņēmumos sāktos haoss. "Visticamāk, ka darbinieku skaits katrā uzņēmumā atsevišķi ir nedaudz par lielu, un tas nozīmētu, ka apvienojoties daļa darbinieku būtu jāatlaiž. Pieļauju iespēju, ka tajā haosā kaut kādas tirgus daļas tiktu zaudētas," skaidro Kiršteins.
No akcionāru viedokļa raugoties, esot jāvērtē pasaules pieredze. Parasti, kad apvienojas divi lieli uzņēmumi, viņu kopējā akciju vērtība samazinoties. "Uzņēmumi jau apvienojas ne jau aiz labas dzīves. Ja vienam samazinās vērtība un otram samazinās vērtība, nevar būt, ka, saliekot kopā, to vērtība augs. Nav arī nevienas pazīmes, ka uzņēmumam pēc tam būtu strauji jāaug," uzsver "Baltcom" valdes loceklis.
Akcionāri gribot būvēt monstru, bet, "ja uzņēmumā sāksies nepatikšanas, vai tad būs jāglābj tāpat kā "Liepājas metalurgs", vaicā Kiršteins. Viņš uzsver, ka nevajadzētu būvēt milzīgus uzņēmumus ar valsts kapitāldaļām.
Viņš arī pieļauj - ja apvienojoties sāktos haoss un vadītāji būtu vairāk aizņemti, būvējot struktūras, ne pētot klientu vajadzības, tad, piemēram, tāds uzņēmums kā "Baltcom" varētu klientus piesaistīt sev. "Monopola riskus es redzu mazākus. Ja valsts grib aiziet no šī biznesa, vislabāk ir pirms apvienošanās pārdot akcijas brīvajā tirgū," uzsver Kiršteins.
Uz sarakstu
