Eksperti: lielākie ieguvēji no krīzes pārvarēšanas - darba devēji
Kaut gan Latvijas ekonomika kopš zemākā punkta 2009.gadā ir augusi par 16%, ienākumu kāpums individuāli visiem iedzīvotājiem nav bijis līdzvērtīgs, un šobrīd iedzīvotāju skepsei lielā mērā tomēr ir pamats – lai gan ieguvumi gan nav koncentrēti tikai šauras elites rokās, tomēr nav runas arī par visaptverošu vairākumu.
LKA aprēķini liecina:
* ir pieaudzis darbavietu skaits - piemēram, 2012.gada beigās aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā bija par 7% lielāks nekā pirms gada;
* pēckrīzes zemākais punkts reālajai neto algai par nostrādāto stundu tika sasniegts tikai 2011.gadā, un pērn tas uzlabojās vien par aptuveni 2%;
* darba ņēmēju atalgojuma kopsumma reālā izteiksmē 2012.gadā ir atguvusi tikai aptuveni piektdaļu no zaudētā kopš 2008.gada, bet kategorija, kas atspoguļo uzņēmumu un pašnodarbināto ienākumus, pērn jau bija sasniegusi iepriekšējā cikla augstāko punktu 2007.gadā.
Nodarbināto skaits Krīze un ienākumi
Krīzes pārvarēšana līdz šim maz izpaudusies stundu likmes kāpumā. Kopējo ienākumu kāpumu darba ņēmējiem patiesībā nodrošināja strādājošo skaita pieaugums un vairāk nostrādātās stundas. Lielākie ieguvēji no krīzes pārvarēšanas līdz šim bijuši darba devēji.
Ekonomikas izaugsmes cikla sākumā tas ir pamatoti, ja uzņēmumu īpašnieki atgūst krīzes laika zaudējumus. Uzņēmumu un to īpašnieku privātie ienākumi nav viens un tas pats, uzņēmumi ir arī galvenais investīciju finansēšanas avots. Taču ar laiku lielāka ienākumu daļa jāsāk gūt arī darba ņēmējiem, pretējā gadījumā pieaug sociāli riski un ienākumu nevienlīdzība, kā arī biznesa ciklu svārstību amplitūda var kļūt pārspīlēti krasa ar lielākiem burbuļiem un dziļākiem kritumiem.
"Jautājumi par ienākumiem un nevienlīdzības pārvarēšanu ir ļoti svarīgi. Ekonomikas izaugsmes mērķis ir celt sabiedrības dzīves kvalitāti, turklāt pastāv spēcīga atgriezeniskā saite starp izaugsmes ietekmes plašumu sabiedrībā un atbalstu politikai, kas veicina pašu izaugsmi. Ja sabiedrības lielākā daļa nesaprot, kā ekonomikas izaugsme sasniegs tieši viņus, zūd atbalsts politikai, kas šo izaugsmi nodrošina," uzsver apskata autori - LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Mārtiņš Kazāks (Swedbank) un komitejas eksperts Pēteris Strautiņš (DNB banka).
Tādēļ LKA aicina valdību veidot tādu politiku, kas ļautu ekonomikas izaugsmes augļus sajust plašākam sabiedrības lokam, Ilgstoša un strauja ekonomikas izaugsme pati par sevi būs galvenais nabadzības samazināšanas līdzeklis, taču nav vienīgais.
Piemēram, ir arī jālabo agrāk pieņemtie politiskie lēmumi, kas veicina nesamērīgu un neefektīvu ienākumu pārdali par labu nelielām iedzīvotāju grupām ar politiskiem lēmumiem un strauji mazināt ēnu ekonomiku. Tāpat LKA aicina valdību izvērtēt visas iespējas vienlaikus padarīt nodokļu politiku pēc iespējas progresīvāku un vienlaikus izaugsmi veicinošāku, tai skaitā ne tikai lūkojoties IIN izmaiņu virzienā, bet ķeroties pie kardinālas nodokļu sloga pārvietošanas uz nekustamo īpašumu.
Uz sarakstu
