Eksperti: ir nepieciešama efektīva inovācijas sistēma
Tāpat tika vērsta uzmanība uz to, ka sabiedrībā pārāk šauri tiek saprasts vārds inovācijas, ko nevajadzētu saistīt tikai ar pētniecību un to, kā ātrāk komercializēt zinātniskos sasniegumus. Stabulnieks klāstīja, ka inovācijas sistēmā ir iesaistīti vismaz pieci elementi - izglītība, zinātne, likumdošana, finanšu pieejamība un uzņēmējdarbības vide.
Tehnoloģiskā centra direktors uzskata, ka varētu kaut vai desmit reizes palielināt finansējumu, bet nekas nemainīsies, ja nesekos izmaiņas uzņēmējdarbības vidē, nebūs labas likumdošanas, nemācēsim šo naudu reāli izmantot, lai no šiem zinātnes sasniegumiem iegūtu produktu. Viņš norādīja, ka nepieciešams veidot efektīvu inovācijas politiku valstī, pielietot efektīvi inovāciju sistēmu un maksimāli iesaistīt visus sabiedrības slāņus.
Eksperts inovācijās no ASV Ričards Bendis stāstīja, ka neatkarīgi no valsts lieluma problēmas, ar ko nākas sastapties, ir līdzīgas, taču mazajām valstīm ir limitēts resursu daudzums to risināšanai. Turklāt mazā valstī ir jābūt stratēģijai, kā ieguldīt resursus, proti, jāidentificē stiprās jomas, uz kurām fokusēties. Tādēļ ilgtermiņa plānā būtu jānodefinē, kur ir mērķis atrasties pēc 10 vai 20 gadiem, un svarīgi, lai Nacionālajā attīstības plānā tiktu iekļautas inovācijas komponentes. Tāpat vajadzīgs līderis ar vīziju attīstības tālākai virzībai.
Bendis arī uzsvēra, ka lielāka finansējuma iegūšana vien neveicinās sasniegumus. Jautājums esot par to, kas tiek darīts, lai stratēģiski investētu ekonomikas veicināšanā valstī. Esot jādomā vairāk globāli, nevis vietējā mērogā, kā Latvija var saņemt labumus no globālo resursu izmantošanas. Jāatrod arī iespējas, kā privāto sektoru iesaistīt šajā procesā.
Savukārt eksperts no Vācijas Hains Fīdlers atzīmēja, ka pat tad, ja iedos visu pieejamo naudu valdībai vai vadošajiem zinātniskajiem institūtiem Latvijā, tas neveicinātu inovācijas. To varot paveikt sistēma, kas ļauj būt radošiem, sadarboties un izmantot iespējas, jo tieši sistēma ir tā, kas rada inovācijas, nevis kāds naudas daudzums, institūts vai politiķis.
Viņš arī aicināja nebaidīties mēģināt un nenopelt tos, kas cietuši neveiksmi, jo nepieciešams atbalstīt tos, kas riskē. Eksperts uzsvēra, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts arī skaidroja, ka inovācijas jēdziens ir stipri plašs, tā nav tikai tehniska inovācija, inovācijas process nav kaut kas tikai un vienīgi zinātniskā kontekstā. Ministrs arī pauda, ka ne tikai Latvija, bet visa pasaule starptautiski pievērš uzmanību tam, cik lielā mērā tiek investēts pētniecībā, attīstībā, inovācijās. Salīdzinot datus par finansējumu šīm jomām dažādās valstīs, viņš secinājis, ka tie nav par labu Eiropai.
Ministrs runāja par stimuliem uzņēmumiem pētniecības attīstībai, proti, ienākumu nodokļu atlaidēm, kas, viņaprāt, veicinās investīciju no privātā sektora pieaugumu.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš sacīja, ka neviens komponents atsevišķi nespēs pastāvēt, ja nebūs inovācijas sistēmas, kurā ir ģenerālie spēlētāji, bet galvenā loma esot valsts politikas veidotājiem. "Nelaime jau nav naudā, nauda ir viens no komponentiem, kas ir nepieciešams. Tas, kā Latvijai pietrūkst, ir spēja izprast, ka situācija ir tāda, kāda ir, un modeļi, ko piedāvā lielo ekonomiku pārstāvji, nav viens pret vienu pārnesami uz Latviju," sacīja Kalviņš. Viņš arī akcentēja, ka visa pamatā ir jābūt stratēģiskai specializācijai un jāspēj atrast veidus, kā efektīvāk nelielos līdzekļus ieguldīt, lai gūtu maksimālu atdevi.
Kalviņš arī atzīmēja, ka Latvijā vairāk ir mazo un vidējo uzņēmumu, bet teju nav lielo uzņēmumu, tādējādi privātajā sektorā neesot spēlētāju, kas veidotu savus pētniecības centrus ar inovācijai nepieciešamo infrastruktūru.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa minēja, ka nozares ar lielāko izaugsmes potenciālu ir meži, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselības aprūpē. Nepieciešams arī kāpināt gan publiskā, gan privātā sektora ieguldījumu pētniecībā, attīstībā. Turklāt nākamajos septiņos gados jādubulto Latvijā pētnieku skaits, kā arī nepieciešams stiprināt zinātnisko institūciju kapacitāti, tām meklējot sadarbības partnerus privātajā sektorā, iezīmēja Liepiņa.
Kā ziņots, šajās dienās Latvijā norisinās Baltijas līmeņa konference "Kompetenču veidošana gudrai izaugsmei: izaicinājumi un iespējas", kurā tiekas augsta līmeņa profesionāļi un eksperti, lai diskutētu par inovācijas jautājumiem. Šogad tajā pievēršas ekonomiski stratēģiskiem jautājumiem, ekonomiskajai izaugsmei, kas saistīta ar Eiropas Savienības direktīvām, viedām tehnoloģijām.
Uz sarakstu
