Eksperti: Augstas kvalitātes graudu šogad būs vairāk nekā lopbarības kvalitātes

Rīga, 6.aug., LETA. Šogad Latvijā augstas kvalitātes graudu varētu būs vairāk nekā lopbarības kvalitātes, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma "Rīgas dzirnavnieks" rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm secināja eksperti.

Gaudu pārstrādes uzņēmuma "Rīgas dzirnavnieks" direktore un valdes locekle Anita Skudra apstiprināja, ka šogad Latvijā ir cerība uz labām graudu ražām. "Pirmās ziņas par ievāktajiem graudiem ir labas, gan rudzu, gan kviešu graudu ievākums pārsniedz piecas tonnas no hektāra," sacīja Skudra, norādot, ka auzu ražas uzņēmums vēl nav sācis pieņemt, tāpēc to ražas apmērus varēs izvērtēt vēlāk.

Viņa sacīja, ka šogad pastāv cerība uz kopumā labām graudu ražām un augstu īpatsvaru labas kvalitātes graudu. "Tā kā šogad ir padevušies labas kvalitātes graudi, tad mums ir visas iespējas tos pārdot," norādīja Skudra, atgādinot, ka "Rīgas dzirnavnieks" šā gada graudu ražas sezonā plāno no zemniekiem pieņemt 150 000 tonnu graudu, un labās ražas paaugstina uzņēmuma eksporta iespējas.

Komentējot graudu cenas, viņa norādīja, ka pirmo jaunās ražas atbilstošas kvalitātes kviešu cenas svārstās ap 160 eiro tonnā. Kopumā graudu pārstrādātāji cer uz stabilām graudu cenām, lai varētu plānot savu darbību šā gada turpmākajos mēnešos, viņa pauda.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dace Freimane teica, ka graudkopība Latvijai eksporta ziņā ir ļoti būtiska lauksaimniecības nozare. To pierāda arī pagājušais gads, kad, neraugoties uz graudu eksporta samazinājumu laika apstākļu un slikto ražu dēļ, graudu nozare kopējā lauksaimniecības un pārtikas eksportā ierindojās stabilā otrajā vietā. Lielāko daļu no kopējā Latvijas graudu eksporta pērn veidoja kvieši - gandrīz 80%, pastāstīja eksperte. Viņa atgādināja, ka Latvija graudus eksportē ne tikai uz kaimiņvalstīm, kā piemēram, uz Lietuvu un uz Igauniju, kā arī uz tuvākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet arī tālāk - uz Āzijas tirgu, Saūda Arābiju un Āfriku.

Freimane pauda cerīgu skatījumu uz šā gada graudu ražas sezonu, jo ekspertu prognozes liecina par labām graudu ražām ne tikai Latvijā, bet ES kopumā, neraugoties uz sausumu un mitrumu atsevišķās ES dalībvalstīs. "Prognozes liecina, ka ES graudu ražošana pieaugs vismaz par 5,5% un Latvija ir to valstu skaitā, kur šis pieaugums tiek prognozēts robežās no 5-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu," sacīja Freimane, atturoties spriest par graudu cenām turpmāk.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atgādināja, ka pagājušajā sezonā bija samērā īss periods graudu kulšanai, bet ilgs laiks augsnes sagatavošanai sējai. Tamdēļ bija iespējams iesēt daudz ziemāju, kas ir ražīgākie un peļņu nesošākie kultūraugi Latvijā un šogad padevušies labi. Arī bioloģiskajos labības laukos šogad varētu būt ļoti laba raža.

Pēc Baloža teiktā, graudaugos ir arī ļoti augsts proteīna līmenis un tie ir labi nodrošināti ar barības vielām, kā arī augstas kvalitātes. Līdz ar to augstas kvalitātes graudu šogad būs vairāk nekā lopbarības kvalitātes. Lai arī laika apstākļu dēļ vietām graudaugi sagāzti veldrē, daudzviet arī šīs labības vārpas izdevies pacelt un graudus novākt.

Zemnieku saimniecības "Lauciņi" zemnieks Ainārs Siliņš atzīmēja, ka ziemāju pļauja tik pat kā noslēgusies, un saimniecība drīzumā beigs pļaut miežus un sāks ievākt auzas. Lai arī mitruma augsnē varētu būt bijis vairāk, šogad pārtikas kvalitātei atbilst praktiski visa saimniecības līdz šim ievāktā produkcija - gan ziemas kviešu, gan rudzu kvalitāte ir laba un raža ir laba, neraugoties uz veldri.