Ekonomists: Latvijai nākotnē nebūs tik straujas izaugsmes
Viņš vērtēja, ka šogad kopumā Latvijā ekonomikas izaugsme varētu būt ap 4% vai nedaudz zem šī rādītāja. Kopumā šogad tautsaimniecības kāpums varētu būt līdzīgs kā gada pirmajā pusē.
Saskaņā ar "Nordea" prognozēm šogad Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums būs 3,9%, nākamgad - 4,4%, bet 2015.gadā - 3,2%. Nominālais IKP šogad tiek lēsts 16,25 miljardu latu apmērā, 2014.gadā - 17,45 miljardu latu apmērā.
Strazds skaidroja, ka 2015. un 2016.gadā izaugsme varētu būt zemāka nekā patlaban un zemāka nekā 2011. un 2012.gadā. 2012.gadā Latvijas IKP auga par 5,6%, bet 2011.gadā - par 5,5%.
Ekonomists minēja divus iemeslus, kāpēc varētu palēnināties Latvijas tautsaimniecības izaugsmes kāpums. Viens no tiem - Latvija ienākumu ziņā pietuvojusies vidējam Eiropas Savienības (ES) līmenim, patlaban Latvija sasniegusi 70% no vidējā ES līmeņa pēc pirktspējas paritātes. Jo tuvāk valsts ir ES vidējam līmenim, jo sarežģītāk panākt tālāku ienākumu kāpumu - beidzas vieglo risinājumu un "copy paste" jeb "izgriezt ielīmēt" laiks un valstij produktivitātes pieaugumam nepieciešami būtiski uzlabojumi konkurētspējas uzlabošanā, piemēram, izglītībā, tiesu sistēmas efektivizēšanā. Jo valsts tālāk iet uz priekšu ienākumu un produktivitātes kāpuma ziņā, jo ceļš kļūst grūtāks, skaidroja Strazds.
Otrs faktors, kas varētu neļaut straujāk kāpt ekonomikai, ir nākamgad rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Patlaban sabiedrībā vērojams nogurums no pašreiz pie varas esošajam. Strazds pieļāva, ka nākamā valdība varētu nebūt pārlieku orientēta uz reformām. Kā piemēru ekonomists minēja Lietuvu pēc vēlēšanām - vienīgais labums no jaunās Lietuvas valdības ir tas, ka tā nedara neko, ko pašlaik valdību veidojošās partijas pirms vēlēšanām solīja darīt. "Ir diezgan liels risks, ka kaut kas tāds būs arī Latvijā," atzina ekonomists, pieļaujot, ka tāpēc arī 2015. un 2016.gadā izaugsme varētu būt zemāka nekā patlaban un nekā 2011. un 2012.gadā.
Latvijas ekonomika šogad attīstās lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, galvenokārt gausās eksporta pieprasījuma attīstības rezultātā. Savukārt vietējais pieprasījums turpina noturīgi pieaugt, palielinoties nodarbinātībai, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un samazinoties kredītu atmaksas negatīvajai ietekmei uz patēriņu. Savukārt gada otrajā pusgadā, ņemot vērā nedaudz pozitīvākas norises eirozonas un Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikā, eksporta pieprasījums varētu pieaugt nedaudz straujāk, bet vietējais patēriņš naftas cenu kāpuma ietekmē varētu augt nedaudz lēnāk nekā pirmajā pusgadā.
Nākamgad ekonomikas izaugsme varētu būt nedaudz straujāka nekā šogad gan straujāka eksporta pieauguma, gan atsevišķu pozitīvu eiro ieviešanas efektu dēļ, piemēram, samazinoties valūtas maiņas izmaksām, vismaz daļa no papildus līdzekļiem varētu tikt novirzīti patēriņam, tāpat nedaudz varētu pieaugt investīcijas.
Vērtējot situāciju pasaules ekonomikā, Strazds atzina, ka pasaulē pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa ziņu par ekonomiku ir nedaudz pozitīvākas, nekā gaidīts, vienīgais izņēmums ir Ķīna.
"Nordea" eksperti lēš, ka ASV izaugsme šogad būs salīdzinoši mērena - ap 1,7%. Tomēr ASV notiek daudz pozitīvu lietu, tostarp būtiski samazinājies mājsaimniecību kredītu slogs.
Arī eirozonas ekonomikā otrajā ceturksnī rādītāji bija nedaudz labāki nekā gaidīts - 0,3% izaugsme. Iespējams, ka uz otro ceturksni tika pārnesta daļa no pirmā ceturkšņa ekonomikas, piemēram, aukstā laika dēļ Vācijā infrastruktūras uzlabošanas projekti pārbīdīti no pirmā uz otro ceturksni.
Trešais ceturksnis varētu nebūs tik labs kā otrais, trešajā ceturksnī varētu būt vērojama stagnācija. Šogad eirozonai kopumā "Nordea" prognozē pusprocenta kritumu, bet nākamgad varētu būt ap 1% izaugsme. Tā ir mērena izaugsme, bet salīdzinājumā ar iepriekš pieredzēto kritumu tā ir laba ziņa, turklāt laba ziņa arī Latvijas eksportētājiem, vērtēja "Nordea" bankas Latvijā galvenais ekonomists.
Pasaules ekonomikas iespējamo risku vidū ir smagā piezemēšanās Ķīnā, kas vienīgā no lielajām ekonomiskām uzrāda mazliet sliktākus rādītājus, nekā gaidīts.
Uz sarakstu
