Ekonomists: Latvijā šogad varētu saglabāties zema inflācija
Viņa ieskatā, ekonomikas atgūšanās pamazām audzēs spiedienu uz cenām, tomēr tas būs ierobežots joprojām salīdzinoši augstā bezdarba un samērā mērenā, bet augošā darba samaksas kāpuma dēļ.
Patērētāji saglabās "jūtīgumu" pret cenu kāpumu, tomēr noskaņojuma tālāka uzlabošanās un pieaugošo ienākumu novirzīšana tūlītējā patēriņā rada riskus tuvākā nākotnē, respektīvi, 2014.gadā.
Cenu kāpumu nedaudz piebremzēs saistībā ar plānoto eiro ieviešanu sāktais cenu monitorings. Tomēr galvenās tendences turpinās noteikt pārtikas un energoresursu cenu attīstība pasaulē, norāda ekonomists.
Viņa vērtējumā, decembrī patēriņa cenas piedzīvoja maznozīmīgas svārstības abos virzienos, kā rezultātā cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikai un degvielai. Pieaugums bija vērojams arī atpūtas un kultūras, kā arī restorānu un viesnīcu grupās, kas skaidrojams ar tūrisma nozarē vērojamo tūristu pieplūdumu.
Mazāks, nekā gaidīts, bijis atlaižu devums apģērbiem un apaviem, kur cenas kritušās vien apaviem, kamēr apģērbam tās nedaudz pieaugušas. "Acīmredzot arī tirgotāji, patērētāju aktivitātes spārnoti, ar atlaižu piemērošanu, jo īpaši apģērbiem, bijuši nesteidzīgi un piedāvājuma klāstu papildinājuši ar jaunām precēm," komentē Gašpuitis.
Tā rezultātā pērn decembrī salīdzinājumā ar 2011.gada decembri inflācija bija 1,6%, bet 12 mēnešu vidējā inflācija 2012.gadā bija 2,3%. "SEB bankas" šā gada inflācijas prognoze ir 2,1%.
Uz sarakstu
