Ekonomisti: Valdības deklarācijā nav izstrādāts konkrēts rīcības modelis
"Ekonomistu apvienības 2010" "Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings 2014" ir analītisks pārskats par valdības deklarācijas faktisko izpildi tieslietu, izglītības, zinātnes, inovācijas, investīciju, uzņēmējdarbības un Eiropas Savienības (ES) fondu apguves jomās, kā arī sabiedrības uzticības vairošanā aizvadītajā gadā. Deklarācijā minēto pasākumu īstenošanas analīze katrā atbilstošā jomā apskatīta trīs galvenajos aspektos - ko valdība bija deklarējusi kā sasniedzamo rezultātu, kāda bijusi faktiskā valdības rīcība un reālā notikumu gaita un nozaru ekspertu, profesionāļu, speciālistu vērtējumi un novērojumi, kā arī darba grupas ekspertu secinājumi.
Katrā no monitoringā apskatītajām valdības deklarācijas sadaļām situācija bijusi visai atšķirīga - dažos deklarētajos rīcības virzienos sasniegtie rezultāti bijuši labāki, citos sliktāki. Taču vērojamas arī kopīgas iezīmes - nepietiekoša valdības un tās institūciju praktiskā veiktspēja, vājš līderisms, koordinācijas un komunikācijas trūkums starp vadības procesos iesaistītajām atbildīgajām personām un institūcijām. Tādēļ pat tajos virzienos, kur gada laikā šķietami izdarīts samērā daudz, plašākā periodā vērojamais progress izrādās visai pieticīgs.
Vispārējās ekonomiskās situācijas raksturojumam Latvijas sasniegtais salīdzināts ar Igaunijas un Lietuvas rezultātiem. Kā norāda ekonomists Edmunds Krastiņš, Latvijā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi turpina samazināties visstraujāk Baltijā, vienlaicīgi ar eksporta īpatsvara pret IKP samazināšanos. Arī tekošā konta stāvoklis turpina pasliktināties, kas nav pārsteigums uz eksporta vājā attīstības fona. Nav piepildījušās prognozes par eiro ieviešanas pozitīvu ietekmi uz ārvalstu tiešajām investīcijām - to līmenis pret IKP jau kopš 2011.gada turpina kristies.
Pirmoreiz kopš 2008.gada Latvija kļuvusi par Baltijas līderi inflācijā. Īpaši izteikti tas vērojams attiecībā uz pamatinflāciju: pēc ilgstošām svārstībām ap 0%, tā pērn jau pārsniegusi 2%. Viens no indikatoriem, kas norāda uz zemā dzīves līmeņa cēloņiem, ir darba ražīguma rādītājs, kas, lai arī pieaug kopš 2009.gada, tomēr attālinās no pārējo Baltijas valstu rādītājiem. Pozitīvas izmaiņas nav vērojamas arī demogrāfijas rādītājos - Latvijas depopulācija joprojām turpinās, iedzīvotāju skaitam samazinoties līdz 90% no 2008.gada iedzīvotāju skaita.
Ekonomisti secinājuši, ka Latvijas stratēģiskajos dokumentos, tostarp valdības deklarācijā, nav izstrādāts konkrēts rīcības plāns, modelis, kā sasniegt stratēģiskajos dokumentos definēto prioritāšu mērķus un kā vērtēt sasniegtos rezultātus. "Rodas iespaids, ka valdības deklarācijas gadījumā politiķi par to aizmirst tūlīt pēc valdības apstiprināšanas. Reizi gadā ministrijas apkopo padarīto, publicē mājaslapā, iesniedz Valsts kancelejā un Ministru prezidentam, taču turpmākā rīcība nav paredzēta. Kā kuriozs minams Finanšu ministrijas piemērs, kuras interneta vietnē atrodams tikai bijušā premjera Valda Dombrovska (V) valdības rīcības plāns," atzīst ekonomisti.
Valdības deklarācijas īstenošanas rezultāti ir visai grūti vērtējami pašas deklarācijas izplūdušā formulējuma dēļ. Līdz ar to daudzos gadījumos nekļūst skaidrs, ko valdība, nosakot kā savu prioritāti, ir plānojusi veikt un kādus izmērāmus rezultātus sasniegt. Daudzi jautājumi valdības stratēģiskajos dokumentos ir atspoguļoti, bet likumdošana un rīcības plāni nav attīstīti un nedod atbildi uz jautājumu, kā sasniegt stratēģiskajos dokumentos formulētās prioritātes. Līdz ar to nav pietiekamas, uz rezultātu orientētas sadarbības starp dažādiem nozaru sektoriem un valsts administratīvo sektoru.
Monitoringa autori uzskata, ka ievērojami jāsamazina stratēģiskajos dokumentos izvirzīto uzdevumu skaits un nepieciešams konkrēts un novērtējams rīcības plāns, atbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai un budžeta iespējām. Vienlaikus nepieciešams uzlabot administratīvās kapacitātes efektivitāti stratēģisko mērķu sasniegšanai, valdības rīcības un sasniegto rezultātu skaidrojums sabiedrībai.
"Sabiedrības uzticēšanās parlamentam un valdībai balstās uz to, cik lielā mērā sabiedrība var paļauties uz lēmumiem, kurus pieņem attiecīgās institūcijas un politiskās partijas, kas veido šīs institūcijas. Kā liecina monitoringa rezultāti, neuzticēšanās varai ir fundamentāla problēma Latvijā. Lai mainītu situāciju, politiķiem nepieciešams ar īpašu vērību sekot līdzi savu solījumu izpildei un lēmumu izpildes pašdisciplīnai," uzsver monitoringa autori.
Pie pētījuma strādāja Lauris Liepa, Edmunds Krastiņš, Uldis Osis, Juris Cebulis, Jānis Platais, Filips Rajevskis, bet darba grupas vadītājs bija Ojārs Kehris.
"Ekonomistu apvienība 2010" tika dibināta 1994.gadā. Tā ir sabiedriska organizācija, kura apvieno ekonomistus. Apvienības galvenie darbības virzieni ir ekonomisko programmu izstrādāšana un to īstenošanas veicināšana, ekonomisko pētījumu organizēšana un veikšana, konferenču un diskusiju organizēšana.
Uz sarakstu
