Ekonomisti: ilgtermiņa lēmumu novilcināšana attālina sapni par labklājīgu valsti
Priecājoties par valsts IKP pieaugumu, daudz svarīgāk ir to salīdzināt ar citu valstu izaugsmi. "Mēs nevaram atļauties "lēnāk brauksi, tālāk tiksi" stratēģiju, jo tas nozīmē milzīgu cilvēkresursu zaudējumu", brīdina ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Latvijas ekonomiskajā modelī straujas un ilgtspējīgas izaugsmes pamatā ir eksports, tāpēc jāpārskata, vai ieviestās politikas veicina eksporta pieaugumu. Diemžēl, dati liecina, ka nacionālajiem uzņēmumiem ir vājš produktu portfelis un bez inovācijām nav iespējams ražīguma kāpums. Ar efektīviem risinājumiem nodokļu politikā, juridiskās vides sakārtošanā, nacionālās drošības, t.sk. enerģētikas jautājumos ir jārada investīcijām labvēlīga bāze. Esošajā situācijā ir bezatbildīgi līdz 2020. gadam nogaidīt ar 2% IKP novirzīšanu aizsardzības budžetam - gan no valsts drošības, gan investoru piesaistes aspekta.
Kā būtisku nepieciešamību straujai rīcībai ekonomisti min ilgtermiņa ieguldījumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai visos vecumos. "Bez kvalitatīvas izglītības nebūs ne prasmju, ne ražīguma, ne konkurētspējas kāpuma", norāda Kazāks.
Vēlēšanu gaisotnē īpaši svarīgi apzināties sadarbības nozīmi un vienoties par sapratni, kas ir labklājīga valsts un kādu to gribam. Diemžēl sabiedrībā pieaug sajūta, ka šī nav mūsu, bet sveša valsts. Zemā uzticība valsts varai rosina interpretācijas "vai zagt ir labi", kas reflektē nodokļu politikā un ēnu ekonomikā.
Ekonomisti atzīst labu ideju esamību gan politiķu runās, gan Eiropas Komisijas rekomendācijās, taču bažas rada to ieviešanas ātrums. "Ekonomiskās krīzes laikā mūs uz priekšu dzina aizdevēju uzraugi. Cik drīz brauksim ar saviem ratiem citiem pa priekšu - tas tagad atkarīgs no mums pašiem", uzskata apvienības prezidents Ojārs Kehris.
Rodas šaubas, vai 2015.gads būs drosmīgu lēmumu gads, ja vēlēšanu dēļ ilgtermiņa jautājumi netiks iekļauti nākamā gada budžetā. Risinot īstermiņa vajadzības, politiķi cenšas iegūt senioru labvēlību, kas ir nozīmīga vēlētāju daļa. Turklāt, 2015.gadā uzmanība tiks koncentrēta Eiropas prezidentūras jautājumiem, tāpēc uz reformām var cerēt vien no 2016. gada.
"Krīze un apdraudējums ir lieliska politiskā iespēja, lai veiktu nopietnas pārmaiņas valstī. Drosmīgi ilgtermiņa lēmumi, nevis saguruši politiķi, kas mierina, ka viss ir kārtībā, tas ir ilgtermiņa pamats, lai atjaunotu drošības sajūtu un uzticēšanos valsts varai", uz sabiedrības gaidām norāda politologs Filips Rajevskis.
"Ekonomistu apvienība 2010" rudens sesijā pazemināja savu decembrī izteikto iekšzemes kopprodukta (IK) prognozi 2014.gadam, veicot izmaiņas no 4% uz 2,7%, savukārt 2015. gadam prognozējot 2,5%. Prognozes izteiktas ar nosacījumu, ja netiek noteiktas jaunas ekonomiskās sankcijas.
Uz sarakstu
