Dombrovskis vēlētos iegūt ES komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomās
Dombrovskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka pēc EP vēlēšanām ir sākušās konsultācijas par EK sastāvu, kas tikai tagad aktivizēšoties, piemēram, tuvākajā Eiropadomes un Eiropas Savienības (ES) vispārējo lietu sanāksmēs.
Politiķis neredz pamatu, lai tiktu mainīts Eiropas Tautas partiju grupas nominētais kandidāts EK vadītāja amatam Žans Klods Junkers, tāpēc viņš neredz pamatu arī spriest, vai Junkera vietā varētu nākt kāds kompromisa kandidāts un vai šis amats varētu tikt piedāvāts pašam Dombrovskim.
Arī premjerministre Laimdota Straujuma (V) šorīt telekanālā LNT apliecināja, ka joprojām ir noskaņota virzīt Dombrovski darbam EK, cerot, ka viņš iegūs posteni minētajās ekonomikas vai finanšu sfērās. Straujuma šodien piedāvās šo lēmumu koalīcijai, atgādinot, ka komisāra amata pretendentu piedāvāšana ir premjera kompetence.
Dombrovskis neuzskata, ka līdz ar EP vēlēšanām "Vienotība" būtu zaudējusi daudz spēcīgus līderus, kas liegs partijai sasniegt labus rezultātus Saeimas vēlēšanās. Dombrovskis domā, ka EP vēlēšanas var kalpot kā labs atspēriens nākamajās Saeimās vēlēšanās, turklāt tās esot apliecinājušas "Vienotību" kā spēcīgāko partiju Latvijā un pierādījušas, ka pareizs ir partijas "kurss uz labējo partiju konsolidāciju".
Straujuma, vaicāta, vai viņa būs "Vienotības" premjera amata kandidāts rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, apgalvoja, ka par to vēl esot pāragri spriest, jo jautājums neesot skatīts ne partijas valdē, ne domē, bet ja abas institūcijas nolemšot viņu virzīt, tad "laikam būs jāpiekrīt".
Nākamais EP deputāts atzina, ka lielā vēlētāju uzticība "Vienotības" politiķiem tagad būs jāattaisno ar ļoti efektīvu darbu EP. Viņš ar gandarījumu atzīmēja, ka jaunajā EP sasaukumā no Latvijas būs par vienu promaskavisko deputātu mazāk, tomēr par šo vietu ieņēmušās Ivetas Grigules nākotnes darbību Dombrovskis neņēmās spriest, lai arī novērojis, ka Latvijā viņa bijusi izteikti eiroskeptiska.
Dombrovskis kā būtiska aizvadīto EP vēlēšanu problēma bija zemā vēlētāju aktivitāte, kas būtu jāizvērtē un jāmēģina koriģēt. Iemesli šai tendencei esot divi - iedzīvotāji joprojām nesaskata tiešu saiti starp savu dzīvi un EP, tāpēc vairāk jāskaidro, kā Eiropas institūciju lēmumi ietekmē Latviju. Otrs iemesls ir neelastīgā vēlēšanu sistēma, kas, pēc Dombrovska domām, būtu vai nu "jāatsvabina" no piesaistes konkrētiem iecirkņiem, vai arī jādod iespēju daudz elastīgāk mainīt iecirkņus. Politiķis atzīmēja, ka zema aktivitāte ir raksturīga EP vēlēšanās visā Eiropas Savienībā.
Straujuma stāstīja, ka aizvadītājās EP vēlēšanās pārsteigums bija ne viens zemā vēlētāju aktivitāte, bet arī "Saskaņas" salīdzinoši vājais rezultāts, uz kuru ietekme varētu būt Tatjanas Ždanokas sekmēm vēlēšanās. Lūgta vērtēt, cik profesionāli būs nākamie EP deputāti no Latvijas, Straujuma pauda viedokli, ka "Vienotības" cilvēki un Zīle esot augstākās raudzes profesionāļi, arī Ždanokai aiz muguras ir pieredze vairākos EP sasaukumos, tikmēr Iveta Grigule, acīmredzot, mācīsies un meklēs savu nišu, kam, pēc Straujumas domām, vajadzētu būt lauksaimniecībā, un tas pats attiecoties uz Mamikinu.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka ekspremjers Valdis Dombrovskis (V) šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvis lielāko plusu skaitu starp visiem deputātu kandidātiem - 148 056, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Uz sarakstu
