Dombrovskis: Latvija tikai pēdējās sarunu stundās palika viena
Dombrovskis šodien žurnālistiem uzsvēra, ka tieši Baltijas valstu vienotā pozīcija pēdējā gada laikā ir ļāvusi panākt, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem nākamā plānošanas perioda laikā pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru. "Tas, ka pēdējā brīdī Latvija palika pēdējā, kas par šiem jautājumiem cīnījās, - tā bija sarunu noslēguma fāze, pēdējās stundas. Bet vesela gada garumā mēs pie šiem jautājumiem strādājām," sacīja premjers. Viņš piebilda, ka šī pozīcija ir sasniegta, pateicoties Baltijas valstu sadarbībai.
Uz jautājumu, kāpēc Igaunija un Lietuva neturpināja cīņu par tiešmaksājumu palielināšanu, viņš skaidroja, ka piedāvājums bija veidots līdzīgi visām valstīm un abām pārējām Baltijas valstīm sākuma pozīcijas bija labākas. "Līdz ar to mēs centāmies panākt pēc iespējas augstāku līmeni tiešmaksājumiem," viņš teica. Tāpat valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvijai izdevās panākt, ka līdz ar papildu finansējuma piešķiršanu zemnieki jau no nākamā gada saņems 127 eiro par hektāru, nevis 109 eiro, kā tas bija iekļauts sākotnējā piedāvājumā.
Premjers arī uzskata, ka opozīcijas partiju pārmetumi, ka viņš nav Latvijas pozīcijas aizstāvējis līdz galam, ir nepamatoti un tā ir demagoģija. "Tā ir kārtējā demagoģija Zaļo un zemnieku savienības izpildījumā," komentēja valdības vadītājs.
Savukārt, prognozējot, kāds varētu būt balsojums Eiropas Parlamentā par šo budžeta projektu, Dombrovskis atzina, ka sarunas būs pietiekami sarežģītas. Taču jau sarunu laikā politiķi izteikušies, ka piektdien panāktā vienošanās varētu būt kā pamats sarunām.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma šodien intervijā Latvijas Radio atzina, ka cīņā par ES daudzgadu budžetu Baltijas valstis nebija vienotas un Latvija palika viena pati. Straujuma norādīja, ja jau nedēļu pirms Eiropadomes tikusies ar šo valstu ministriem un sapratusi, ka atbalsta nebūs. "Katrs rēķina savus ieguvumus, acīmredzot Lietuva un Igaunija bija apmierinātas," viņa piebilda.
Kā ziņots, ES līderi Briselē notiekošajā samitā piektdien panāca vienošanos par bloka daudzgadu budžetu.
Ceturtdienas naktī izstrādātais budžeta projekts nosaka 2014.-2020.gada budžetam 960 miljardu eiro izdevumu griestus, paredzot, ka faktiskie maksājumi nepārsniegs 908,4 miljardus.
Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo daudzgadu budžetu tas ticis samazināts par aptuveni 3% un veidos vienu procentu no ES kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Sākotnēji Eiropas Komisija (EK) pieprasīja ES ilgtermiņa budžetu palielināt par pieciem procentiem līdz 1,04 triljoniem eiro, taču Lielbritānijas un dažu citu ES dalībvalstu pretestība, norādot, ka ES izdevumus nedrīkst palielināt laikā, kad nacionālās valdības spiestas īstenot sāpīgus taupības pasākumus, šīs EK ieceres sagrāva.
Uz sarakstu
