Daugavpils pārvadātājs: grozījumi tikai daļēji ierobežos nelegālos pārvadājumus
"Cerība, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā spēs ierobežot nelegālos pasažieru pārvadājumus, ir, taču tikai daļēja, jo bez tā saucamajiem pelēkajiem pārvadātājiem daudz ir arī "melno" pārvadātāju, kas pasažieru pārvadājumiem izmanto vieglās automašīnas vai mazos mikroautobusus līdz astoņām plus vienai vietai, kam nav ne licenču, ne kā, kas nemaksā vispār nekādus nodokļus," skaidroja Mihailovs.
Ja ar "pelēkajiem" pārvadātājiem var cīnīties, veicot izmaiņas likumdošanas aktos, tad cīņā ar "melnajiem" pārvadātājiem, pēc pārvadātāja domām, būtu jāiesaistās Finanšu policijai.
"Melnie" pārvadātāji rada nopietnus zaudējumus ne tikai lielajiem pasažieru pārvadātājiem, bet arī legāli strādājošajiem taksistiem, uzskata SIA "Daugavpils autobusu parks" vadītājs.
Jāatzīmē, ka Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju. Savukārt Ministru kabinetam uzdots izstrādāt jaunus noteikumus par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja SM, pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm, tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita, tādējādi radot papildu zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem dotācijām sabiedriskajam transportam.
Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiekot dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts. No regulārajiem pārvadājumiem minētie pārvadājumi atšķiras tikai ar to, ka maršruta sākums un beigas nav autoosta, bet pārvadātājs pats nosaka pasažieru apmaiņas vietas galapunktos, maksu par braucienu iekasē autobusa vadītājs, pasažierim ne vienmēr izsniedzot braucienu apliecinošu dokumentu. Kā skaidro SM, ir konstatēti gadījumi, kad šādi pārvadātāji izvairās no nodokļu nomaksas un pārvadājumu veikšanai nereti izmanto neatbilstošus transporta līdzekļus, tādējādi pakļaujot riskam pasažierus.
Šie pārvadātāji neievērojot nosacījumus, kas attiecas uz regulārajiem pakalpojumu sniedzējiem, - tie nav spiesti iebraukt autoostās un maksāt par to sniegtajiem pakalpojumiem, nepiešķir atlaides pasažieru kategorijām, kurām tās pienākas, neievēro ceļu satiksmes noteikumus un neatbild par pasažieru drošību, pakalpojuma kvalitāti.
Ministrijā norāda, ka grozījumi arī nepieciešami, lai atvieglotu pašvaldību darbu skolēnu pārvadājumu organizēšanā. Šobrīd lielākā daļa tā saucamo skolēnu autobusu atbilst likumā noteiktajai speciālo regulāro pārvadājumu definīcijai, bet normatīvā bāze neaptver lielu daļu ar skolēnu pārvadājumiem saistītu jautājumu un rada papildu spriedzi pašvaldībām, organizējot bērnu nokļūšanu mācību iestādēs.
Vienoto maršrutu tīklu apkalpojošie pārvadātāji, pasažieru pārvadājumu nozari pārstāvošās sabiedriskās organizācijas un transporta eksperti vairākkārt ir uzsvēruši nepieciešamību veikt atbilstošas korekcijas likumdošanā, lai sakārtotu neregulāro pārvadājumu nozari un novērstu iespēju Autopārvadājuma likumā noteikto neregulāro pārvadājumu aizsegā veikt regulāros pasažieru pārvadājumus, informē SM.
Kā ziņots, deputāti turpina vērtēt grozījumus Autopārvadājumu likumā, lai ieviestu detalizētus noteikumus, kuros noteikt pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju un veikšanas kārtību.
Uz sarakstu
