Daugavpils novadā notiks Kazimira Skrindas 140 gadu jubilejas pasākums

Stundu vēlāk paredzēti Skrindas novadnieka mākslinieka Jāņa Svenča grāmatas "Dienas pie Daugavas" atvēršanas svētki. Savukārt plkst.15.30 Skrindu dzimtas muzejā tiks atklāta izstāde "Dorbs ir myusu svētība, un zinība ir myusu spāks" (Skrinda).

Kazimirs Skrinda dzimis 1875.gada 2.augustā Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieka Donata Skrindas un viņa sievas Apolonijas ģimenē. Viņš mācījās Līksnas pagastskolā, Pēterburgas Sv.Katrīnas draudzes proģimnāzijā (1889-1893), Pēterburgas katoļu garīgajā seminārā (1893-1897), Pēterburgas katoļu garīgajā akadēmijā (1897-1901), 1901.gadā ordinēts par priesteri.

Skrinda bijis vikārs un kapelāns Pēterburgas Sv.Staņislava baznīcas draudzē (1901-1902), Minskas skolu kapelāns (1902-1904), Gatčinas draudzes prāvests (1910-1913), Pēterburgas (Petrogradas) Sv.Katrīnas draudzes prāvesta vietas izpildītājs (1913-1917). Līdztekus viņš bija Pēterburgas garīgā semināra profesors un inspektors (1904-1910), semināra latgaliešu valodas pasniedzējs (1905) un latgaliešu pedagoģisko kursu kurators (1915-1916). Skrinda bija arī Pēterburgas latgaliešu laikrakstu "Ticeiba", "Dzeive" (1908) un "Drywa" (1908-1917) redaktors. Kopš 1905.gada viņš sarakstīja un apgādāja vairākas katoļu pirmmācības un kulta grāmatas.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917.gadā Skrinda atteicās no draudzes mācītāja amata Petrogradā, kādu laiku dzīvoja Kalupē (1917-1918), Rēzeknē iegādājās tipogrāfiju "Darbs un Zinība" un pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas pārbrauca uz Rēzekni, kur iekārtoja redakciju divās telpās pie baznīcas. Viņš bija Rēzeknes laikraksta "Jauno Drywa" (1918) redaktors. Kopā ar Valēriju Seili 1918.gadā Rēzeknē Skrinda organizēja skolotāju kursus. Iebrūkot Sarkanajai armijai Latvijā, viņš bēga uz Lietuvu, kur bija Baptu draudzes prāvesta palīgs (1918-1919).

Skrinda miris no izsitumu tīfa 1919.gada 25.maijā Baptos. 1921.gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedītas Miera ielas kapos Rēzeknē.

Uz sarakstu