Daugavpils novadā īstenos projektus vairāk nekā 26 milj. eiro apmērā

2014.–2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda pirmajos nepilnos divos gados Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 372 miljonu eiro apmērā, pilsētas informācijas portālu Daugavpils24.lv informēja Zaiga Puškina, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā eksperte.
Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 15 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 226 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā. Tāpat, lai nodrošinātu augstu gatavības pakāpi un investīciju straujāku apriti, vairāki prioritāri projekti uzsākti par pašu finansējuma saņēmēju līdzekļiem. Pēc normatīvā regulējuma sagatavošanas tie tiks pieteikti finansēšanai no ES fondiem.
Daugavpils novadā pašlaik noslēgti divi līgumi par ceļu infrastruktūras projektu īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā.
"ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda fondu finansējums ir sācis strādāt jau vairākās nozarēs, tomēr darba vēl ir gana, lai arī turpmākajos gados būtu iespējams arvien straujāk un vairāk atvērt jaunas projektu iesniegumu atlases finansējuma saņemšanai un valsts attīstībai nozīmīgu projektu īstenošanai. Mūsu interesēs ir pēc iespējas efektīvāk nodrošināt investīciju pieejamību ikkatrā no plānotajiem investīciju ieguldījuma virzieniem, lai radītu jaunas darbavietas un nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, " norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Latvija 2014.gadā bija starp pirmajām dalībvalstīm, kura veiksmīgi noslēdza sarunas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma 4,4, miljardu eiro apmērā piesaisti 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai. Pirmie ieguldījumi un rezultāti no šī plānošanas perioda ES fondu investīciju ieguldīšanas būs redzami un jūtami ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā. Ieguvēji no šīm investīcijām būs gan komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, gan arī atsevišķas iedzīvotāju mērķa grupas, piemēram, jaunieši, sociāli mazāk aizsargātie. Katram Latvijas iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā ir iespēja gan izmantot, gan izjust ES fondu ieguldījumu rezultātus.
Pateicoties valdībā savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem ātrāk uzsākt prioritāro projektu īstenošanu, nodrošinot šim mērķim priekšfinansējumu, valsts budžeta līdzekļi 13,5 miljonu eiro apmērā tika ieguldīti jau 2014.gadā. No tiem 8,6 miljoni eiro investēti ceļu infrastruktūras sakārtošanā, 4,7 miljoni eiro jauniešu nodarbinātības veicināšanā un 200 tūkstoši eiro – veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādē. 2015.gadā projektu finansēšanai tiek izlietoti jau aptuveni 130 miljoni eiro no valsts budžeta. Šī brīža investīciju ieviešanas plānojums liecina, ka 2016.gadā gaidāms investīciju pieaugums – jau apmēram 400 miljoni eiro. Sagaidāms, ka līdzīgi iepriekšējo plānošanas periodu pieredzei 2017. un 2018.gadā šie rādītāji arvien augs.
Lai nodrošinātu, ka plānotie projekti nes reālu labumu, sasniedz plānotos rezultātus un mērķus, ir izveidots efektīvs dialogs ar sociāliem un sadarbības partneriem, izmantojot tādus forumus kā Izvērtēšanas darba grupa, ES fondu Uzraudzības apakškomitejas un ES fondu Uzraudzības komiteja. Ievērojot efektīvu partnerības principu, Uzraudzības komitejā tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi un izskatīti svarīgi stratēģiski un investīciju progresa jautājumi. Sociālie un sadarbības partneri sniedz nozīmīgu ieguldījumu, izsakot viedokli un priekšlikumus par plānoto investīciju stratēģijām, atbalsta kritērijiem un ieviešanas mehānismiem. Tādējādi tiek panākti Latvijas un konkrēto teritoriju interesēm maksimāli sabalansēti lēmumi.
Tā arī jau šī gada 24.novembrī Uzraudzības komitejas sēdē tika apstiprināti vairāki nozaru ministriju sagatavotie projektu atlases kritēriji. Šo kritēriju saskaņošana ir solis tuvāk arvien jaunām ES fondu investīcijām jau 2016. gadā tādās jomās, kā sociālo dienestu efektivitātes palielināšana, darba drošības uzlabošana, sabiedriskā sliežu transporta infrastruktūras attīstīšana un Rīgas transporta infrastruktūras uzlabošana.