Cenu kontrole ir pircēju rokās
"Cenu jautājuma aktualizēšanās sabiedrībā ir pašsaprotama. Tomēr, vai cenas patiešām pieaugs, lielā mērā noteiks paši iedzīvotāji, aktīvi paužot savu nostāju un līdzdarbojoties – nepērkot preces, kurām, viņuprāt, ir nepamatoti celtas cenas. Šobrīd atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro un apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas – cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Lai apliecinātu godprātīgu cenu pārrēķināšanu no latiem uz eiro, Kurzemē jau ir vairāk nekā 50 "Godīgs eiro ieviesējs" iniciatīvas dalībnieku ar vairāk nekā 200 tirdzniecības vietām, un murkšķu audzētavas "Jaunstuči" īpašniece Silvija Tetere apliecina: "Kaut esam samērā neliels uzņēmums, tūristu interese par mums ir ļoti liela. Katru nedēļas nogali ierodas tūristu autobusi un individuālie ceļotāji, ierodas kāzinieki. Arī mēs gribam apliecināt saviem viesiem: jūs varat rēķināties, ka mūsu cenas eiro ieviešanas dēļ netiks celtas. Tas ir mūsu atbildības un goda jautājums! Esmu pārliecināta, ka tūrisma nozares uzņēmumiem būtu aktīvi jāiesaistās iniciatīvā, jo tā palīdzēs veidot cieņas pilnas un atbildīgas attiecības ar mūsu klientiem." Komersanti ar iniciatīvu apņemas cenu pārrēķinu veikt pēc oficiālā pārejas kursa, neizmantojot eiro kā ieganstu cenu celšanai.
"Kā liecina citu valstu pieredze, eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu bija niecīga – Igaunijā tā bija 0,3%, Maltā – 0,2% un Slovākijā – 0,25%. Tas nozīmē, ka kopumā statistiski vidējais rādītājs būs 0,2-0,3%, jo būs gan preces un pakalpojumi, kam cenas nemainīsies un tiks pārrēķinātas precīzi pēc valūtas kursa, gan tādas, kam cena mainīsies. Piemēram, minēto 0,2-0,3% ietekme maizes cenā neatspoguļojas vispār, savukārt desmit latu vērtu friziera pakalpojumu pāreja uz eiro ietekmētu par 2-3 santīmiem," papildina Pūce.
Jau kopš šī gada sākuma notiek regulārs cenu monitorings, un 86% gadījumu cenu izmaiņas nav notikušas. "Cenas samazinājās 7%, bet kāpums novērots 7% gadījumu, un lielākoties tas nav saistīts ar pāreju uz eiro. Svārstības, galvenokārt, izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Uzņēmēju rīcība, negodprātīgi pārrēķinot cenas uz eiro, ir sodāma. Tāpēc norisēm tirgū regulāri seko līdzi Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Cenu kontrole ir arī pašu pircēju rokās – neiegādājoties preces un pakalpojumus no šiem uzņēmējiem," papildina Pūce.
Kā liecina Igaunijas dati, iedzīvotāju atbalsts eiro straujāko kāpumu, gandrīz 10% pieaugumu, uzrādīja līdz ar pašu pāreju – 2010.gada decembrī – 2011.gada janvārī. "Protams, arī igauņiem bija bažas par to, ka viss kļūs dārgāks un tiks izmantotas iespējas cenas palielināt. Tomēr, redzot izmaiņu niecīgo ietekmi, un, ka būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies, cilvēku atbalsts eiro pieauga. Šobrīd cilvēki ir apmierināti ar jauno valūtu – eiro atbalsta vairāk nekā 70%," apstiprina Julge.
Uz sarakstu
