Božē: izmaiņas neveicinās mājokļu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem
"Pirmkārt, tas ir dzīvokļu cenas dēļ, otrkārt, tādēļ, ka tiek mainīta vesela virkne citu likumu, piemēram, Maksātnespējas likums, ieviešot "nolikto atslēgu" principu. Visas šīs izmaiņas virzās uz to, ka jaunie dzīvokļi vietējiem pircējiem nebūs pieejami. Bankas jau paziņojušas, ka gatavas kreditēt tikai 60-70% no īpašuma, tas nozīmē, ka vietējie pircēji nespēs uzkrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo summu, jo jau patlaban ir problēmas uzkrāt 15-20% pirmo iemaksu," sacīja Božē.
Viņš skaidroja, ka "nolikto atslēgu" princips kā instruments vienmēr tiek izmantots tajā brīdī, kad tirgus uzrāda pārkaršanas pazīmes. Tas tiek darīts tad, kad bankas neapdomīgi dod kredītus visiem, kas vien var paņemt, un cilvēki neapdomīgi tos ņem. "Nolikto atslēgu" princips būtu bijis īstais instruments, kas bija jāievieš pirms krīzes, lai mēģinātu tirgu atdzesēt un piebremzēt, norādīja uzņēmējs.
"Patlaban banku hipotekāro kredītu portfeļi visu laiku sarūk, tāpēc būtu jādomā, kādā veidā hipotekāro kreditēšanu varētu stimulēt. Savukārt Saeima ievieš jaunu instrumentu, kas hipotekāro kreditēšanu nobremzē vēl vairāk. Protams, skatoties no klientu puses, tas varbūt izskatās labi, jo bankas vairs neapdomīgi neizsniegs kredītus un vairāk izvērtēs kredītņēmējus, taču tas jau visu laiku notiek arī tāpat - bankas kredītus vairs neizsniedz neapdomīgi, rūpīgi izvērtē, prasa papildu nodrošinājumus," sacīja Božē.
Viņš piebilda, ka tagad pat vairs nav jautājums, kāda būs pirmā iemaksa - 30% vai 40%, iespējams, ka bankas ar laiku to samazinās. Tagad bankas prasīs vēl lielāku nodrošinājumu, prasīs papildu ķīlas.
"Domāju, ka pat tad, ja šis regulējums netiks mainīts, tirgus sakārtosies un pielāgosies, nekas traģisks jau nav noticis, tomēr no makroekonomiskā viedokļa "nolikto atslēgu" princips nav ieviests pareizajā brīdī. Instruments kā tāds ir labs un vajadzīgs, taču tas jāievieš pareizajā tirgus situācijā. Pašlaik situācija nav tāda," sacīja Božē.
Jautāts, vai izmaiņas TUA izsniegšanas nosacījumos un "nolikto atslēgu" princips neliks attīstītājiem vairāk domāt par vienkāršākiem, lētākiem projektiem, kuri vairāk atbilstu vietējo pircēju pirktspējai, kuros dzīvokļi maksātu no 50 000 līdz 100 000 eiro, Božē sacīja, ka attīstītāji ieņem nogaidošu pozīciju un jaunu projektu būvniecību nesāks vispār.
"Patlaban sakarā ar jauno regulējumu daudzi pircēji ieņem nogaidošu pozīciju un gaida, kas notiks tālāk. Arī bankas nogaida un skatās. Tagad cilvēki nevar saņemt kredītus tiem projektiem, kuri ir būvniecības stadijā, jo nav zināms, kādi būs kredīta nosacījumi, piemēram, nākamā gada maijā, kad šī ēka tiks nodota ekspluatācijā. To nezina ne cilvēki, ne bankas. Tirgus dalībnieki joprojām cer uz veselo saprātu, ka Maksātnespējas likums tiks mainīts," skaidroja uzņēmējs.
Otra ziņa, kas izriet no jaunajiem regulējumiem, ir tā, ka cilvēki gaida paredzamo cenu korekciju vidējās dārdzības dzīvokļu segmentā, kuri patlaban ir pārāk dārgi vietējiem un pārāk lēti nerezidentiem, skaidroja Božē.
"Iespējams, ka tieši tāpēc daļa no klientiem patlaban atliek darījuma slēgšanu, cerot, ka drīz dzīvokļi kļūs lētāki. Līdz ar to darījumi nenotiek, bet, ja darījumi nenotiek pietiekami lielā apjomā, arī attīstītāji nesāk jaunu projektu būvniecību. Kāpēc mums būtu jābūvē jaunas mājas? Mums jāpārdod jau uzceltās! Tādējādi netiks ieguldītas jaunas investīcijas, varbūt samazināsim savus būvniecības apjomus, un tas pavilks līdzi veselu ķēdi - būvmateriālu ražotājus, metālkonstrukciju ražotājus, mēbeļu ražotājus un citas industrijas," norādīja Božē.
Viņš piebilda, ka arī īpašumu pircēji nerezidenti līdz šim pamatā bija cilvēki no Krievijas un arī Krievijas ekonomika patlaban uzrāda ļoti sliktus rezultātus. "IKP pieaugums ir negatīvs, rublis krīt jau no šī gada sākuma, recesijas rezultātā arī Krievijā cilvēkiem ir mazāk naudas, ko investēt, turklāt visi īpašumi Rietumeiropā, par kuriem jāmaksā eiro, viņiem kļūst dārgāki. Arī šie faktori neveicina nerezidentu pieplūdumu Latvijas īpašumu tirgū," piebilda Božē.
"YIT celtniecība" ietilpst Somijas korporācijas "YIT" grupā, kuras galvenās tirgus zonas ir Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Centrāleiropa un Krievija. "YIT celtniecība" Latvijā attīsta nekustamos īpašumus un sniedz celtniecības pakalpojumus. Uzņēmums mērķtiecīgi turpina investēt Baltijas tirgū un jaunu daudzdzīvokļu ēku projektu attīstībā Latvijā.
2013.gadā "YIT celtniecība" strādāja ar 12,4 miljonu eiro apgrozījumu un guva 222 918 eiro peļņu, gadu iepriekš apgrozījums bija 20,4 miljoni eiro un peļņa - 2,1 miljons eiro.
Uz sarakstu
