Banka: reģionos palielinājies uzkrājumu apjoms uz vienu krājēju
Latgalē un Zemgalē vērojams uzkrājumu apjoma pieaugums par vidēji 15%, Vidzemē un Kurzemē - par 10%, turpretī Rīgā tas palicis nemainīgs. Zīmīgi, ka šogad uz pusi ir pieaudzis atvērto pilngadības krājkontu skaits.
Pieaug finanšu drošības rezerve
Iecienītākais uzkrājumu veids ir krājkonts - to izmanto gandrīz 80% Swedbank noguldītāju. Salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni, kopējais krājkontu lietotāju skaits un tajā uzkrātā drošības rezerve uz vienu klientu ir pieaugusi par 15%. Lielākas summas klienti uzkrāj termiņdepozītā - to izvēlējies katrs piektais (22%) krājējs.
"Pamazām, bet mērķtiecīgi Latvijā attīstās krāšanas kultūra. Arvien vairāk iedzīvotāju novērtē drošības sajūtu, ko sniedz regulāri uzkrājumi. Uzkrājumu veidošana var kļūt par kādu no mūsu labajiem paradumiem, svarīgāki ir tikai to uzsākt. Praksē pārbaudīta teorija rāda: kādu jaunu apņemšanos īstenojot 30 dienas pēc kārtas, tā kļūst par ieradumu. Vienalga - vai tā būtu apņemšanās mosties ik dienas par 10 minūtēm agrāk, vingrot vai sākt veidot uzkrājumus," saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Aktīvāk krāj sievietes, visvairāk uzkrājuši seniori
Lielākā daļa krājēju Swedbank ir vecumā no 35 gadiem. Vairāk nekā vidēji citās vecuma grupās uz vienu iedzīvotāju ir uzkrājuši klienti vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Arī bankas klienti vecuma grupā no 76 gadiem ir aktīvi depozītu lietotāji.
Gandrīz 60% no visiem krājējiem ir sievietes, un, salīdzinot ar 2012.gada 1.ceturksni, šogad vienas sievietes vidējie uzkrājumi Swedbank ir palielinājušies par 5%. Tomēr apjoma ziņā galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē joprojām ir vīrieši - viena vīrieša vidējie uzkrājumi Swedbank ir par 41% lielāki nekā sievietei.
Rīdzinieki pievēršas drošības spilvena izveidei, zemgalieši aktīvai peļņai
Lai arī visvairāk krājēju ir Rīgā, lielākais uzkrājumu apjoms uz vienu klientu ir kurzemniekiem. Viņi biežāk nekā citu reģionu klienti izvēlas noguldījumus ar ilgākiem termiņiem - 80% priekšroku devuši termiņdepozītam. Savukārt Zemgalē dzīvojušie vairāk par citu reģionu iedzīvotājiem tiecas pēc aktīvām peļņas iespējām un izvēlējušies noguldīt dinamiskajā depozītā. Taču vienlaicīgi netiek aizmirsts arī par bērnu nākotni - zemgalieši ir otri aktīvākie pilngadības krājkonta lietotāji pēc rīdziniekiem.
Rīdzinieki šogad ir pievērsuši lielāku uzmanību finanšu rezerves izveidei - 32% no sava noguldījumu apjoma ir uzkrājuši krājkontos. Līdz ar to rīdzinieki ir apsteiguši pēdējo gadu līderus drošības spilvena izveidē - Latgales iedzīvotājus. Rīdzinieki arī biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie izvēlas noguldījumus veikt vairākos termiņdepozītos.
Uz sarakstu
