Asociācija: Termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaits samazinājies par 90%
Līdz ar to arī valsts budžetā praktiski neieplūst līdzekļi, kurus no TUA darījumiem ar nekustamo īpašumu iekasētajām nodevām un nodokļiem varētu atvēlēt valstij svarīgu funkciju nodrošināšanai, norāda LANĪDA.
Pēdējo septiņu mēnešu laikā jaunie nosacījumi ir būtiski ietekmējuši darījumu apjomus ar nekustamo īpašumu, līdz ar to - arī TUA pieprasījumu skaitu un iemaksas valsts budžetā. Pēc PMLP datiem, kopš 2014.gada 1.septembra par darījumiem ar nekustamo īpašumu (par jauno cenu - 250 000 eiro) iesniegti 106 pieteikumi TUA saņemšanai, tas ir, par 90% mazāk pieteikumu, nekā bija 2014.gadā, līdz jaunā kārtība stājās spēkā, kad kopā 2014.gada septiņos mēnešos tika saņemti vairāk nekā 1200 TUA pieteikumi pēc investīcijām nekustamajā īpašumā.
Kā zināms, pērn septembrī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas TUA iegūšanai īpašuma vērtības slieksni paaugstināja līdz 250 000 eiro (iepriekš regulējums noteica, ka TUA pret investīciju nekustamajā īpašumā varēja iegūt pret ievērojami izdevīgākiem nosacījumiem, iegādājoties vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā Rīgā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona pilsētām).
Nekustamā īpašuma darījumu aktivitātes samazināšanās valsts budžetā iekasētās naudas apjomu varētu būt samazinājusi par gandrīz deviņiem miljoniem eiro, liecina veiktie vienkāršotie aprēķini. Tā kā likuma grozījumi kopš septembra paredz arī 5% iemaksu valsts budžetā no nekustamā īpašuma vērtības, šī valsts nodeva pēdējo septiņu mēnešu laikā piemērota 78 darījumiem par kopējo summu 1,11 miljoniem eiro, liecina PMLP dati.
Ja TUA pieteikumu skaits būtu, piemēram, 2013.gada apmērā, kad investīcijas nekustamajā īpašumā pret TUA iegūšanu kopā sasniedza 297 miljonus eiro, valsts budžets no 5% nodevas 2013.gada septiņos mēnešos būtu papildinājies vidēji par 8,75 miljoniem eiro, nemaz nerēķinot citas nodevas un nodokļus, kas tiek nomaksāti darījuma gaitā, kā arī vēlāk, īpašumu lietojot.
LANĪDA piebilst, ka TUA programma kopš 2010.gada līdz 2014.gada septembrim ir nodrošinājusi vismaz 30 miljonus eiro jeb 0,5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā.
Arī Zemesgrāmatas dati apliecina jūtamu aktivitātes kritumu, jo kopš 2014.gada septembra līdz šā gada martam notikuši nedaudz vairāk kā 100 darījumu ar īpašumiem, kuru vērtība ir bijusi/vai pārsniedz 250 000 eiro. Zemesgrāmatas dati arī liecina, ka martā veikto darījumu skaits (pārdotie īpašumi) vienā darbdienā ir samazinājies par 18,6% visā Latvijā, salīdzinot ar aktivitāti ik dienu visa 2014.gada garumā, bet aktīvākajos darījumu rajonos, kurus visbiežāk izvēlas TUA programmas investori - Rīgā un Jūrmalā - fiksēts kritums attiecīgi par 17,2% un 48,2%. Šajos divos reģionos vislielākais aktivitātes kritums piedzīvots tieši pēc pagājušā gada septembra - Rīgā pēc septembra bijis par 14,3% mazāk darījumu, bet Jūrmalā pat par 38,9% mazāka aktivitāte.
TUA programma kopš tās "iedarbināšanas" 2010.gadā līdz septembra grozījumiem ir sniegusi aptuveni 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienesusi budžetā apmēram 30-40 miljonu eiro ieņēmumus gadā, bet tiešā veidā tautsaimniecības izaugsmē nodrošināja 0,4-0,5% no IKP gadā (pierēķinot netiešo ietekmi, TUA kopējais pienesums bijis aptuveni 350 miljoni eiro).
Analizējot un izvērtējot situāciju citās valstīs, redzams, ka pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām pašlaik ir pietiekami liels un Latvijas TUA programmai nākas konkurēt ar līdzīgām investīciju programmām Eiropā, piemēram, Spānijā, Maltā, Grieķijā un Bulgārijā, norāda LANĪDA.
Uz sarakstu
