Ārlietu ministrs: ES klimata politikas lēmumiem jābūt godīgiem pret visiem
Šobrīd vēl nav saņemts šī lēmuma ietekmes novērtējums uz katru no dalībvalstīm, taču tam ir izšķiroša nozīme. Ārlietu ministrs norādīja uz nepieciešamību turpināt šo lēmumu sagatavošanu darba grupu līmenī, it īpaši attiecībā uz ārpus Emisiju tirdzniecības sistēmas esošo ekonomikas sektoru iekļaušanu kopējā emisiju mērķī.
Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vadīja Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē.
Vispārējo lietu padomes sanāksmē kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīja 23.oktobra un 24.oktobra Eiropadomes sagatavošanu. Oktobra Eiropadomē valstu un valdību vadītāji diskutēs par ES klimata un enerģētikas politiku, ekonomisko stāvokli ES, kā arī atsevišķiem ārpolitikas jautājumiem, balstoties uz jaunākajiem notikumiem pasaulē.
"Mēs visi esam gatavi strādāt pie vienošanās panākšanas Oktobra Eiropadomē par ES klimata politiku līdz 2030. gadam, bet tai ir jābūt godīgai. Mērķis Eiropas Savienībā samazināt emisijas par 40% ir ambiciozs, tādēļ ļoti svarīgs apsvērums lēmuma pieņemšanai ir šī kopējā uzdevuma ietekmei uz katru no dalībvalstīm", Vispārējo lietu padomē norādīja ārlietu ministrs.
Notika arī ministru diskusija par līdz šim paveikto Eiropadomes dotajos uzdevumos, kas vērsti uz izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanu. Ministri apmainījās ar viedokļiem, balstoties uz prezidentūras sagatavotu pārskatu par paveikto ekonomikas politikas koordinācijā, investīciju veicināšanā, nodarbinātības jautājumos, finanšu pakalpojumu uzraudzīšanā, vienotā digitālā un iekšējā tirgus izveidē, tiesiskā regulējuma uzlabošanā, inovāciju stiprināšanā, nodokļu nomaksas jautājumos, kā arī ārējās tirdzniecības jomā. Diskusijā tika secināts, ka lēmumu ieviešanā jāvirzās ātrāk un lielāks uzsvars jāliek uz risinājumu meklēšanu ekonomikas finansēšanai caur investīcijām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tas jādara, izmantojot Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās elastības ietvaros.
Tāpat ministri apstiprināja ES Padomes secinājumus par ES stratēģiju Adrijas - Jonijas jūras reģionam. Sanāksmes noslēgumā Prezidentūra informēja ministrus par līdzšinējo diskusiju par ES darbības uzlabošanu.
Vispārējo lietu padomē ministri apstiprināja arī virkni svarīgu jau iepriekš sagatavotu lēmumu - direktīvu attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu, regulu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, lēmumu par mandāta paplašināšanu likuma varas misijai Kosovā, kā arī lēmumu par ES - Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma provizoriskās piemērošanas atlikšanu.
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un tās 2014.gada otrajā pusgadā vada ES Padomes prezidējošā valsts Itālija.
Uz sarakstu
